Sākums
   
Katalogs
   
Pakalpojumi
   
Galerija
   
Uzņēmumi
   
Pasūtīt
   
Kontakti
 
84
 
Meklē augu grupas, augu veidus, augus, uzņēmumus, uzņēmumu darbības veidus!


 
Pasākumi
 

Pievieno savu pasākumu!
 
Raksti
 

Augļu koki
AUGĻU KOKU APGRIEŠANA...
 
Sīpolpuķes
Liliju stādīšana....
 
Rozes
Rožu mēslojums OSMOCOTE-kā tas darbojas?...
 
Telpu augi
LU Botaniskajā dāŗzā zied acālijas....
 
 
Iesakam
 
1
 Tulpes Claudia 11/12 10gb
2
 ZILI ZAĻI BRĪNUMI
3
 Īriss zemais bārdainais "TWEETY BIRD"
4
 Īriss augstais bārdainais East Indian Spice
5
 LILA WUNDER
6
 Roze Tējhibrīdroze TINTINARA
7
 Rododendrs " Peter Alan"
8
 Roze Floribundroze JUBILE DU PRINCE DE MONACO
9
 Silpurene parastā "Alba"
10
 Kļava vēdekļlapu " Inaba-shidare"
 
Statistika
 

 Stādi: 5004
 Stādu veidi: 3709
 Stādu vienības: 331862
 Uzņēmumi: 24
 

     
 

Visi (112)  Augļu koki (5)  Augsnes uzlabošana (4)  Ciemos dārzā.... (1)  Dārza darbu kalendārs (3)  Dārzeņi (8)  Dažādi (16)  Lapu koki un krūmi (10)  Ogulāji (8)  Receptes (1)  Rozes (4)  Sēklas (1)  Sīpolpuķes (7)  Skuju koki (1)  Telpu augi (1)  Vīnogas (1)  Zāliens (1)  Ziedi (12)  Ziemcietes (16)  
 
Raksti > Raksta apraksts
Pievienoja: LU BotaniskajÄ - 14.02.2012

Skaistais pārītis- mirikārija un tamarikss


Gaisīga ziedu kupena, sudrabaini pelēcīgas lapiņas- kas reiz šo augu redzējis, noteikti vēlēsies iestādīt arī savā dārzā. Tikai par brīnumjaukā auga vārdu reizēm pat zinātnieki strīdas. Kā tad īsti saukt mirikārija vai tamarikss?

Vairākkārt pieredzēts, ka dārzkopji un stādu tirgotāji jauc šo augu nosaukumu. Par to nav jābrīnās, jo abu ģinšu sugas šķiet  visai līdzīgas, sevišķi, ja augiem nav ziedu. Abas ģintis taču pieder vienai un tai pašai tamariksu (Tamaricaceae) dzimtai. Lapas šo ģinšu sugām ir pavisam sīkas, šauri lineāras, pelēki vai zilgani zaļas.

Augus var atšķirt:

Pēc lapām- rūpīgi ieskatoties, mirikāriju lapojums ir blīvāks nekā skrajais tamariksu vainags. Mirikārijas ir vidēji augsti (1-2 m) krūmi, tamariksi- nelieli koki. Ja pēc apsalšanas tie ataug krūmveidīgi, tad tomēr saglabā savu gaisīgo lapojumu, un arī lapas tiem ir sīkākas.

Pēc ziediem- ziedēšanas laikā šos augus atšķirt ir viegli. Mirikārijām sīkie sārtie vai baltie ziedi sakārtoti blīvās vālīšveida (vārpveida) ziedkopās, bet tamariksiem gaiši sārto ziedu ķekari kārtojas dzinumu galos irdenās skarās. Vērīgi aplūkojot mirikārijas ziedu, redzams, ka tā desmit putekšņlapu kātiņi apakšējā daļā saauguši kopā, savukārt tamariksa ziedā putekšņlapu ir mazāk, parasti 4-5 un to kātiņi ir brīvi.

Sudrabainie krūmi- mirikārijas

Mirikāriju (Myricaria) ģintī aprakstītas desmit stabilas sugas, no kurām Latvijā biežāk audzē Vācijas mirikāriju (Myricaria germanica), kas savvaļā aug Dienvideiropas un Centrāleiropas kalnu upju ielejās. Tas ir līdz 2.5 m augsts krūms ar stāviem pelēkbrūniem dzinumiem un 2-4 (9)mm garām lineārām lapām. Dzinumu galos 4-10 cm garas ziedkopas. Ziedu vainaglapas aptuveni 5 mm garas, sārtas līdz violeti sārtas un baltas. Latvijas apstākļiem piemērota suga- ziemcietīga, atkušņos necieš, labi jūtas arī lietainās un vēsās vasarās. Ilgstošos vasaras sausumu periodos jālaista. Retāk Latvijā audzē Daurijas mirikāriju (Myricaria davurica) no Dienvidaustrumu Sibīrijas un Mongolijas, kur tā aug oļainos un smilšainos kalnu upju krastos. Savvaļā tas ir līdz 3 m augsts krūms, taču pie mums lielāka par 2 m parasti neizaug. No Vācijas mirikārijas atšķiras ar nedaudz garākām (līdz 10 mm) un platākām (līdz 3 mm) lapām. Ziedkopas parasti ir dzinumu sānos. Dažkārt cieš dziļos ziemas atkušņos.

Retums Latvijā ir lapsastes mirikārija (Myricaria alopecuroides), kas savvaļā aug Moldovā, Dienvidkrievijā, Krimā, kā arī Rietumeiropas, Centrāleiropas, Centrālāzijas, Mazāzijas, Irānas un ziemeļrietumu Ķīnas kalnu upju oļainajās sanesumu palienēs. Tas ir 1-2 m augsts krūms ar garām (līdz 18, pat 35 cm) ziedkopām, kas biežāk atrodas dzinumu galos.

Greznais koks- tamarikss

Tamariksu (Tamarix) ģints ir ļoti variabla, daudz starpsugu hibrīdu, tāpēc dendrologu uzskati par sugu skaitu atšķiras (35-75 sugas). Savvaļā tamariksi plašsi izplatīti Āfrikas un Eirāzijas pustuksnešos, pat tuksnešos, arī savannās un stepēs. Attīsta dziļu sakņu sistēmu, ir siltumprasīgāki par mirikārijām. Dažas tamariksu sugas ir mūžzaļas, mērenā klimata joslā tās audzē kā telpaugus. Latvijā biežāk audzē gallu tamariksu (Tamarix gallica) no Vidusjūras piekrastes. Parasti tas aug krūmveidīgi, jo nereti apsalst, taču ātri ataug. Dzinumi tievi, purpurbrūni. Lapas lancetiskas, 2-4 mm garas. Veģetācijas perioda pēdējie sāndzinumi rudenī nokrīt līdz ar lapām. Ziedpumpuri apaļi, karmīnsarkani. Ziedi sārti, sakārtoti 3-5 cm garās cilindriskās ķekaru skarās, zied no jūnija beigām līdz augustam. Izcils krāšņumaugs. Cieš ne tikai no ziemas sala, bet arī no mitruma rudenī, no atkušņiem un izsušanas ziemā. Retāk audzē sazaroto tamariksu (Tamarix ramosissima), kas savvaļā izplatīts dienvidaustrumu Eiropā, Centrālāzijā, Irānā, Mongolijā un Ķīnā. Tas ir zems (līdz 6 m), biežāk aug krūmveidīgi. Dzinumi dzeltenīgi brūni, lapas sīkas, lancetiskas, nolaidenas. Ziedi sārti, violeti vai balti, sakārtoti līdz 8 cm garās skarās, zied no augusta līdz septembrim. Ziemcietības ziņā līdzīgs gallu tamariksam.

Pavairo ar spraudeņiem un sēklām

Ar spraudeņiem- parasti mirikārijas un taamriksus pavairo ar koksnainiem spraudeņiem, jo tie labi apsakņojas, it īpaši tamariksi. Augsne nedrīkst izžūt, tai vienmēr jābūt valgai. Tamariksu spraudeņus gatavo pirms ziemas sala iestāšanās un glabā pagrabā, ieraktus grantī. Mirikāriju spraudeņus griež pavasarī, tieši pirms spraušanas. Spraušanai dobē der 20-30 cm gari spraudeņi, bet siltumnīcās un lecektīs- 8-10 cm gari. Spraudeņus novieto slīpi, atstājot virs substrāta 2-3 cm. No izplaukušajiem pumpuriem atstāj tikai dažus spēcīgākos. Ja apsakņotie spraudeņi ziemo uz lauka, tos noteikti mulčē. Spēcīgākos no pārziemojušajiem augiem var stādīt pastāvīgā vietā, pārējos izstāda nākamajā gadā.

Ar sēklām- tamariksus un mirikārijas pavairo galvenokārt selekcijas nolūkos. Pēc 2-4 mēnešiem tās zaudē dīgtspēju. Tā kā mirikārijām sēklas ienākas jau augustā un pāris dienās uz mitras augsnes sadīgst, līdz ziemai var izaudzēt sējeņus, no kuriem vismaz daļa jau spēj pārziemot. Tamariksiem sēklas nogatavojas tiaki septembrī, oktobrī, tāpēc tās jāsēj siltumnīcā uz pietiekami dziļa substrāta, jo gadu veciem sējeņiem mietsakne sasniedz ap  1 m garumu.

 

(Arturs Mauriņš, žurnālam Dārzā 09/2008)

 






 
Autorizācija
 

E-pasts:  
Parole:  
 

Reģistrēties
Aizmirsu paroli
 
 
Kalendārs
 
 
 Augu ziedēšanas kalendārs
 Augu ziedu un augļu tabula
 Augļu un ogu kalendārs
 
 
 
Informācija
 

Ērtākai stadisim.lv izmantošanai aicinām izmantot Firefox vai Google Chrome

 
Reklāma











 

  
Autortiesības: stadisim.lv 2010 - 2024.
0.134006 - 9572