Tie, kam dārzkopība ir nopietna aizraušanās vai peļņas avots, jau februārī ir sākuši sējas darbus, uz palodzēm rindojot kastītes vienu pēc otras. Martā ir pēdējais brīdis sēšanai, ja dēstus grib izaudzēt pats.

*spinātu un redīsu sēšana agrākai ražai

*sējam puķuzirņus

*lociņu un kresessalātu audzēšana saules staros uz palodzes;

*telpaugu pavairošana, pārstādīšana un mēslošana,

*kamolbegoniju gumu modināšana;

*puravu, paprikas, tomātu un galviņsalātu dēstu sēšana;

*viengadīgo puķu sēšana;

*dāliju pavairošana ar asnu spraudeņiem;

*sadīgušo dēstu piķēšana;

*gladiolu sīpolu pārnešana no ziemošanas vietas uz siltākām telpām;

*begoniju stādīšana

*dārzeņu sēklu krājumu pārskatīšana

*pārstāda telpaugus

*sēj papriku, fizāļus, baklažānus

*sāk diedzēt agros kartupeļus

*sēj baziliku, rozmarīnu, majorānu

*sēj tomātus

*diedzē kartupeļus stādīšanai

*siltumnīcā sēj agrīno šķirņu kāpostus

*diedzē pārtikas kartupeļus stādīšanai

*diedzē sēklas un kressalātus,

*dēstiem sēj salātus, puravus, sakņu seleriju, sīpolus.

*paprika aug lēni, tāpēc ar to jāpasteidzas. *

*tomātus sēj martā, ja ir plēves siltumnīca,

*tomātus marta beigās vai aprīļa sākumā — sēj ja paredzēts stādīt laukā.

*viengadīgās puķes — puķuzirņus, asteres, lobēlijas, lauvmutītes, rudbekijas, salvijas, krustaines, celozijas un citas puķes,

*stāda sīpolpuķes.

*dobju plānošana, paredzot nepieciešamo un vēlamo dārzeņu kopaudzēšanu-palīdz cīnīties pret kaitēkļiem dabas līdzekļiem.(Saderīgi dārzeņi: Pētersīļi ar burkāniem, burkāni ar bietēm, gurķi ar bietēm un kāpostiem, sīpoli ar salātiem, tomāti ar spinātiem, kolrābjiem, zemajiem zirnīšiem, salātiem.Nesaderīgi dārzeņi: gurķi ar salātiem).

*augsnes substrāta gatavošanai neapkurināmai siltumnīcai (kūdrai piejauc kompostu, sadalījušos kūtsmēslus, salaista vai saber ar sniegu);

*vēdina pagrabu, izlasa bojātos dārzeņus, nolauž pārtikas kartupeļu asnus.

pagraba vēdināšana, bojāto dārzeņu izlasīšana, pārtikas kartupeļu asnu nolaušana

______________________________

Marts ir piemērots laiks, lai pārstādītu telpaugus.

Ja tos vēlas pārvietot ārā, tie vispirms pakāpeniski ir jāpieradina pie klimata maiņas. Vispirms tos noliek tuvāk pie loga, uz balkona, vēsākā telpā, to bieži vēdinot. Jūnija sākumā augus varēs nest laukā pavisam un likt ēnainā vietā, kur nav vēja.

Āra darbi košumdārzā jāsāk, pārliecinoties, vai dekoratīvie augi ir labi pārziemojuši,

*jāpārbauda rožu segumi, jo pavasarī tās mēdz nevis izsalt, bet gan izsust. Siltākās dienās rožu stādus atsedz un vēdina, bet ne tiešā saulē.

*mūžzaļie augi jānoēno no spilgtās pavasara saules, atjauno dekoratīvos krūmus, tos apgriežot.

*puķu stādījumi jādzirdina, jānovāc visi vecie laksti un lapas, jāuzber kūdra.

* jānokaļķo koku stumbri un resnie zari, upeņu krūmiem nolasa pumpuru ērces, bojātos pumpurus.

*kā nokūst sniegs, jāgrābj vecās lapas.

*veidot kompostu, slāņojot lapas ar augsni, kūdru, organisko mēslojumu.

* jāmēslo augļukoki,

*jāapgriež ogulāju un augļukoku vecie, slimie, sausie, apsalušie zari,

* var izkaisīt pelnus vai kālija sāli, lai regulētu skābumu augsnē.

*veido ogu un dekoratīvo krūmu, ābeļu un bumbieru vainagus.

*ogu krūmu, augļu un dekoratīvo koku vainagu veidošana;

*kad nokūst sniegs, augļu un dekoratīvo koku mēslošana;

*pumpuru ērču bojāto pumpuru nolasīšana upeņu krūmiem;

*augļu un dekoratīvo koku stumbru un prāvāko zaru kaļķošana.

*mūžzaļo augu noēnošana, lai pasargātu tos  no spilgtās pavasara saules;

*dekoratīvo krūmu atjaunošana, jeb apgriešana;

*liekā mitruma novadīšana (izrokot nelielus grāvīšus) dārza zemākajās vietās;

*rožu stādu atsegšana un vēdināšana (tikai siltās dienās);

*dekoratīvo graudzāļu veco dzinumu nogriešana.

*bērzu, ķiršu, plūmju, cidoniju un forsītiju zaru plaucēšana.

Jo tuvāk pavasarim, jo dārza darbu kļūst aizvien vairāk, tāpēc ir labi, ja varam ieskatīties katra mēneša aktuālajos darbos, lai steigā, kas nepiemirstas.