Sākums
   
Katalogs
   
Pakalpojumi
   
Galerija
   
Uzņēmumi
   
Pasūtīt
   
Kontakti
 
69
 
Meklē augu grupas, augu veidus, augus, uzņēmumus, uzņēmumu darbības veidus!


 
Pasākumi
 

Pievieno savu pasākumu!
 
Raksti
 

Augļu koki
AUGĻU KOKU APGRIEŠANA...
 
Sīpolpuķes
Liliju stādīšana....
 
Rozes
Rožu mēslojums OSMOCOTE-kā tas darbojas?...
 
Telpu augi
LU Botaniskajā dāŗzā zied acālijas....
 
 
Iesakam
 
1
 Vistērija floribunda "Kuchi-beni" 60-80 cm
2
 Roze Parka ENIJA
3
 Roze Floribundroze MARIANDEL
4
 Roze Floribundroze SCHLOSS MANNHEIM
5
 TOM JOHNSON
6
 Zilpodze plakanā
7
 Astilbe Ārendsa hibrīds "Kvēle"
8
 Nutkas paciprese "Aurea"
9
 Vistērija macrostachya "Blue Moon" 60-80 cm
10
 Ērika sārtā " Rubinteppich"
 
Statistika
 

 Stādi: 5004
 Stādu veidi: 3709
 Stādu vienības: 331862
 Uzņēmumi: 24
 

     
 

Visi (112)  Augļu koki (5)  Augsnes uzlabošana (4)  Ciemos dārzā.... (1)  Dārza darbu kalendārs (3)  Dārzeņi (8)  Dažādi (16)  Lapu koki un krūmi (10)  Ogulāji (8)  Receptes (1)  Rozes (4)  Sēklas (1)  Sīpolpuķes (7)  Skuju koki (1)  Telpu augi (1)  Vīnogas (1)  Zāliens (1)  Ziedi (12)  Ziemcietes (16)  
 
Raksti > Raksta apraksts
Pievienoja: Agita (Admin) - 17.05.2011

Kā audzēt un kopt tomātus


Tomātus parasti audzē no stādiem. Ja tomātus grib tikai ģimenes vajadzībām, tad agri sēj tikai nedaudz, lai izaudzētu dažus stādus. Tiem varēs nodrošināt labākus apstākļus, palutinātu un norūdīt. Ja nav apkurināmas siltumnīcas, tomātus labāk sēt agri pavasarī, lai stādiņi nepāraug un neizstīdz. Tiem, kam stādu audzēšanai atvēlēta tikai palodze, stādus agrākai tomātu ražas iegūšanai ieteicams pirkt. Taču tiem, kam svarīgi visu izaudzēt pašiem, jāņem vērā – februāra pirmajās dienās sākas tomātu sēja!

Izvēlas laiku. Sējai labākas ir augļu dienas – kad mēness atrodas Auna, Lauvas vai Strēlnieka zīmē. No sēšanas līdz izstādīšanai paliekošā vietā tomātu stādi izaug 65-75 dienās – atkarībā no šķirnes un apstākļiem.


Kodina. Dažas dienas pirms sējas sēklas kodina zilajos graudiņos (1g uz 1l ūdens). Tad tās nedaudz apžāvē, lai sējot nelīp pie rokām.


Diedzē. Lai sēkliņas sadīgtu vienmērīgi un stādi augtu spēcīgi, tūlīt pēc iesēšanas sēkliņas var apsmidzināt ar stimulētājiem, piemēram Vitmīnu vai Germīnu. Vēlamākā dīgšanas temperatūra ir 24-260C. Tiklīdz parādās dīgstu cilpiņas, sējumu novieto gaismā. Ieteicama 18-200C temperatūra dienā un ap 160C naktī.

Piķē. Pirmo piķēšanu veic, kad vidū starp dīgļlapiņām parādās pirmās īstās lapiņas. Pēc apmēram trim nedēļām pārstāda otro reizi. Pirmo reizi piķējot, stādiņu iedziļina līdz dīgļlapiņām, otro reizi dīgļlapiņas noņem un stādu iedziļina līdz pirmajām īstajām lapām. Pārstādot ikreiz iedziļina – tā stādam labāk attīstās sakņu sistēma.


Gatavo augsni. Augsni tomātu audzēšanā gatavo jau rudenī vai pavasarī, divas nedēļas pirms stādīšanas. Stādot tomātus, tai jābūt mēreni mitrai, irdenai, sasilušai līdz 10-120C, lai strādājot ar rokām būtu patīkami. Tad arī augu saknītes jutīsies labi.


Padzirda. Pirms stādīšanas paliekošā vietā stādus aplaista un ļauj tiem 20-30 minūtes padzerties. Pēc iestādīšanas laista pavisam nedaudz, lai nesablīvētu augsni, lai saknītēm piekļūtu gaiss, lai tām vieglāk iedzīvoties jaunajos apstākļos.


Stāda. Ieteicamais stādīšanas attālums ir 50-70cm stāds no stāda. Dažas šķirnes var stādīt sabiezināti (agrās, zemās, kas veido mazus krūmiņus, kā arī šķirnes ar īsu ražošanas periodu). Svarīgi ir stādiņus iepriekš norūdīt – pakāpeniski pieradināt pie jaunajiem apstākļiem.


Laista. Ūdenim, ar kuru laista tomātus, jābūt vasarīgi siltam, ap +200C. Divas nedēļas pēc iestādīšanas tomātus var sākt piebarot. To ir ērti apvienot ar laistīšanu, ūdenim pievienojot kādu barojošu šķīdumu, piemēram, tā saukto zaļo kokteili proporcijā 1:5 vai 1:10 ar ūdeni – atkarībā no koncentrācijas. Raudzētus kūtsmēslus lieto proporcijā 1:5 ar ūdeni. Var izmantot arī ūdenī šķīstošos minerālmēslus. Laistīšanas biežums atkarīgs no laika apstākļiem un stādu prasībām pēc valgmes. Sausās, karstās dienās augļu briešanas laikā īpaši jāraugās, lai nepietrūktu mitruma, citādi sāks plaisāt augļi. Ja netiek regulāri un pietiekami laistīti, augi pārdzīvo stresu un kļūst slimību uzņēmīgi.


Lieko izlauž. Pazarīte vai sāndzinumus izlauž, kad tie izauguši 5-7cm gari. Liela auguma siltumnīcu šķirnes parasti audzē uz diviem dzinumiem. Pirmais ir galvenais dzinums, kas turpinās, ik pa laikam veidojot ziedaizmetņus, otrs dzinums – pazarīte zem pirmā ķekara. Gadās ka pirmā pazarīte attīstībā atpaliek, un tad atstāj pazarīti zem otrā ķekara. Puskrūma tomātus, kuru garums ir 0,8-1m, audzē ar 3-4 pazarītēm, un katru otro no tām atsevišķi atbalsta vai piesien. Krūma tomātiem izlauž pašus apakšējos dzinumus, augstākos ar ķekaru atstājot. Lielākoties tās ir agrās, zemās šķirnes, kas ātri noražo, tāpēc tās var stādīt apmēram 40cm attālumā stādu no stāda.


Ja ļaus augt visām pazarītēm, raža būs niecīga. Tāpēc liekās pazares nolauž, kamēr tās mazas.


Uzmana temperatūru. Ziedēšanas laikā vēlamākā ir 18-280C temperatūra. Šādā siltumā apputeksnējas visas šķirnes.


Vēdina. Tomāti nebaidās no caurvēja un labi jūtas siltumnīcās, kurām vēdlogi ir korē, galos un sānos. Vasarā vēdlogus atstāj atvērtus arī naktīs, lai nekrātos mitrums, kas veicina nelabvēlīgo sēnīšu savairošanos un attīstību. Arī lietus periodā siltumnīcu nav ieteicams pilnīgi aiztaisīt, bet atstāt nelielas atveres, lai lietus iekšā nelīst, bet notiek gaisa apmaiņa.


Lielaugļu šķirnēm, lai palielinātu ražu, ieteicams palīdzēt apputeksnēties, augu purinot. Katra tomāt ziedā attīstās gan vīrišķie, gan sievišķie orgāni – putekšņlapas un auglenīca. Lai notiktu apputeksnēšanās, tomātu stāvus sapurina. Regulāri ziedēšanas laikā purinot, ražu var palielināt par 50-70%.


Tomāti ir garšīgi, vērtīgi mazkaloriju dārzeņi, kuros ir daudz vitamīnu un dažādu minerālvielu.

Tomātu krāsa: sarkani, dzelteni, oranži, melni un zaļi, raibi un svītroti. Forma: apaļi, gludi, rievoti, krunkoti, ovāli un gareni, piparveida un plūmju veida. Izmērs: lieli un ļoti lieli, vidēju un mazi kā odziņas. Garša: miltaini, gaļīgi, sulīgi, saldi, skābi un saldskābi. Izmantojums: uz sviestmaizēm, salātos, pildīšanai un galda dekorēšanai, želejā un savā sulā.


Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Dārzā







 
Autorizācija
 

E-pasts:  
Parole:  
 

Reģistrēties
Aizmirsu paroli
 
 
Kalendārs
 
 
 Augu ziedēšanas kalendārs
 Augu ziedu un augļu tabula
 Augļu un ogu kalendārs
 
 
 
Informācija
 

Ērtākai stadisim.lv izmantošanai aicinām izmantot Firefox vai Google Chrome

 
Reklāma











 

  
Autortiesības: stadisim.lv 2010 - 2024.
0.105904 - 8632