To dara tādēļ, ka izraktie stādi vairs neuzņem ūdeni no augsnes, līdz ar to lapas sažūst un zari pakāpeniski sakalst, kas var novest pie kailsakņu stāda bojā ejas.Kailsakņu stādi pēc izrakšanas ir iespējami ātri jāpasargā no izžūšanas - tos vai nu stāda, vai pierok slīpi bedrītē, apberot saknes ar augsnes kārtu, ko pieblietē. Ja kailsakņu stādi ir jātransportē, tos sasien buntēs un sakņu sistēmu nosedz ar maisu vai citu materiālu. īpaši svarīgi ir pasargāt kailsakņu stādu saknes, ja ārā ir vējš vai saule - šie faktori paātrina sakņu izžūšanu.
Kailsakņu stādi ir visai izplatīta prece stādu audzētavās - tie ir lapu koki, krūmi, potētās formas, ogulāji, augļu koki, ziemcietes. Izvēloties kailsakņu stādu, jānovērtē tā sakņu sistēma - vai tā ir simetriski veidota un adekvāti liela vainagam.
Pavasarī, iestājoties siltam laikam, kailsakņi sāk plaukt, un jaunās lapiņas iztvaiko mitrumu, ko sakņu sistēma tām piegādā. Tādēļ ir svarīgi kailsakņu stādus iestādīt pirms plaukšanas, lai tie nesakalstu. Ja ir pieejams auksts pagrabs, kailsakņu stādus var uzglabāt tur un šādi aizkavēt to saplaukšanu. Vēlāk šos kailsakņus izstāda ārā un tie ļoti spēcīgi plaukst un attīstās.
Attiecībā uz kailsakņu stādu trūkumu ir jāmin tā ierobežotais realizācijas laiks - tas ir bezlapu stāvoklis. To nedaudz var pagarināt, rudenī ātrāk sākot stādus atlapot un pavasarī kailsakņus uzglabājot vēsos pagrabos vai saldētavās.
Savukārt, liels pluss ir kailsakņu stādu salīdzinoši zemā cena, kas ir mazāka kā augam podā (konteinerstādam). Papildus, pircējam ir iespēja novērtēt visas auga daļas.
"Stādaudzētava Blīdene" konsultante Mgr.Biol. Ilva Ozola/Delfi/