Mežvīteņi- Klematis (Clematis)

Mežvīteņi nav lepni. Tie paši dārzniekam pastiepj pretim savus krāšņos ziedus- klēpjiem vien. Mežvītenim vajag tik vien zemes, ko kājas apsegt, lai būtu gana spēka novīt ziedu sienu. Izvēloties dažādu šķirņu mežvīteņus, tie ziedēs no maija līdz oktobrim.

Klematis jeb mežvīteņi ir gaismas prasīgi, tos stāda saulainā, no vējiem labi aizsargātā vietā, tādēļ vispiemērotākās ir DA, D un DR puses. Viena no iecienītākajām mežvīteņu stādīšanas vietām ir pie māju vai citu ēku sienām un mūriem, kur ir siltāks un saulaināks, vieglāk piestiprināt pergolas. Taču tur arī ir vissausākais, tādēļ, lai mežvīteņi raženi saaugtu un ziedētu, tie regulāri jālaista. Augam nepatīk, ja no ēkas jumtiem uz tā pil palāses. Tam nav pa prātam arī vietas, kur pavasarī mēdz stāvēt ūdens. Vēlams vīteņa augumu un ziedu krāsu saskaņot ar apaudzējamās ēkas krāsu un augstumu. Šīs krāšņās liānas piemērotas dažādu žogu, sausu koka stumbru, kā arī saimniecības ēku apaudzēšanai. Šādiem stādījumiem ieteicams izvēlēties sīkziedu šķirnes. Ražena auguma mežvīteņi trijās četrās vasarās apaudzēs lapenes karkasu. Kad vieta izraudzīta, jāizveido balsti, kas palīdzēs vītenim noturēt savu garo un vijīgo augumu. Augam ar lapu kātiņiem visērtāk apķerties ap zīmuļa resnuma balstu. Jāizplāno, cik plašu vietu augs aizņems ne tikai pēc pāris, bet arī pēc 10 un vairāk gadiem, jo labvēlīgos apstākļos tas aug pat 25 un vairāk gadus. Balstiem jābūt izskatīgiem, izturīgiem un pēc iespējas lētiem. Viens no materiāliem, kas augam vislabāk patīk ir koks, jo tas ir silts. Taču koks jāimpregnē vai jākrāso- tas ar laiku plaisā, izmirkst un bojājas. Izturīgākas ir metāla konstrukcijas, taču mežvīteņi pie balstiem piestiprinās ar vijīgiem lapu kātiņiem un siltā vasaras saule metālu uzkarsē, tāpēc augiem šis materiāls ne sevišķi patīk. Ieteicamākās būtu kombinētās koka un metāla konstrukcijas pamatkarkasam, bet trelāžas iekšpusi veidot no kaprona vai kāda cita izturīga materiāla auklām. Auklas vēlams rūpīgi nostiegrot, vienlaikus veidojot tīklveida līnijas, pie kurām augiem būtu ērtāk pieķerties. Labi noder arī veikalos nopērkamie dažādu krāsu plastmasas materiāla tīkli. Ieteicams arī zvejnieka tīkls no kaprona ar acīm 20x20 cm. Audzējot mežvīteņus, kas zied uz jaunajiem dzinumiem, pergolas var veidot katru gadu citas.

Pērkot mežvīteņa stādu, galvenā uzmanība jāpievērš, lai augam būtu labi attīstījusies sakņu sistēma 5-10 saknes. Šādam stādam pie sakņu kamola ir izveidojušies 1-3 atjaunošanās jeb snaudošie pumpuri. Arī vairākus gadus augušiem mežvīteņiem attīstās šādi pumpuri, tikai tad to ir krietni vairāk un augs zarosies kuplāks. Ja stāds iegādāts pavasarī, vēlams, lai tam būtu saglabājusies dažus cm garš iepriekšējā gada dzinums ar 2-3 pumpuru pāriem. Un tomēr- pats svarīgākais ir veselīgas saknes, tad neizpaliks ne kupli dzinumi, ne krāšņi ziedi. Izvēloties stādu, parasti gribas ņemt to, kam garākais dzinums, taču kvalitatīvāks ir tāds, kuram ir vairāki sāndzinumi. Parasti pavasarī tirgū tiek piedāvāti ziemā uzpotētie augi, bet potzaram vēl nav izveidojušās savas saknītes, potzaram nolūstot vai nokalstot sāk augt potcelma snaudošie pumpuri un iecerētā auga vietā uzzied cits. Vislabāk izvēlēties jau divgadīgu stādu vai no spraudeņa audzētu ar labi sazarotu sakņu sistēmu.

Augsne un stādīšana

Mežvītenim nepieciešama laba dārza augsne. Vispiemērotākā ir vidēji smaga smilšmāla vai mālsmilts augsne, kas bagātināta ar trūdvielām (kompostu, labi satrūdējušiem kūtsmēsliem). Augsnei jābūt gaisa caurlaidīgai un irdenai, vēlamais pH 6-7. Mežvīteni stādot nereti pieļauj kļūdu un iestāda pārāk sekli. To svarīgi ievietot augsnē pietiekami dziļi, nebaidoties, ka pirmie pumpuri tiks apbērti ar zemi. Protams, augu nedrīkst arī „noslīcināt”, tad tas noslāps. Ja, apskatot stādījumu, ievēro, ka jau gadiem audzis mežvītenis ir it kā izcēlies dobes virspusē un atsedzas tā sakņu kakliņš un saknes, ap augu apber pamatīgu mulčas kārtu 5-7 cm. Lielus, ilgi augušus mežvīteņus nav viegli pārstādīt, jo to saknes iestiepjas 0.7- 1 m dziļumā. Mežvīteni var stādīt, augu atstājot it kā bedrītē. Pamazām līdz rudenim šo iedobi aizrušina, apņemot ar augsni pumpurus. No pumpuru vietām veidosies jaunas saknītes. Potētos mežvīteņus stāda tā, lai potes vieta atrastos 5-10 cm zem augsnes virskārtas. Ja iegādātajam stādam ir garš dzinums, vēlams to par trešdaļu saīsināt, lai augam nāk jauni sānu dzinumi. Pārstādot pavasarī, ir risks aplauzt jaunos dzinumus, kas ir krietni pastiepušies un ļoti trausli. Rudenī pumpuri ir īsi un nobrieduši. Jaunam stādam ap sakņu kakliņu, stādot ieteicams apbērt tīras smiltis, tādejādi veicinot gaisa piekļūšanu snaudošajiem pumpuriem un pirmajās nedēļās vēl neieaugušos vīteni pasargāt no sēņu slimībām, kas nereti attīstās trūdvielām bagātā augsnē. Pēc iestādīšanas augs vairakkārt jālaista, lai nodrošinātu labāku sakņu saskarsmi ar augsni. Sevišķi tad, ja stāds jau salapojis. Ja stāda karstā laikā, stādījumu kādu nedēļu viegli noēno.

Mežvīteņu apgriešana

Tos parasti apgriež rudenī. Pēc apgriešanas veida mežvīteņus iedala trijās grupās.

I grupa- mežvīteņi, kam galvenokārt ziedi attīstās uz pērnā gada dzinumiem šā gada dzinumi ziedus neveido. Šai grupai rudenī apgriež dzinumu ģeneratīvo (šovasar ziedējušo) daļu. Atlikušo dzinumu daļu, kas parasti ir 0.5 -1 m gara, ieziemo. Pavasarī no pārziemojušajiem pumpuriem īsā laikā attīstās dzinumi un ziedpumpuri, kas jūnija pirmajās dienās bagātīgi uzzied. Arī vasaras otrajā pusē uzzied pa kādam ziedam. Šķirnes: „Rosy Pogoda”, „Markham Pink”, „Floralia”, „Columbine”, „Yelow Queen”, „Jeanna d’Arc”, „Multi Blue” u.c. Starp jaunajām stīgām dekoratīvi izskatās pavasarī noziedējušo ziedu sēklotnes, tās atgādina pūkainus kamolīšus.

II grupa- mežvīteņi, kas zied gan uz iepriekšējā, gan uz šā gada dzinumiem. Šai grupai daļu dzinumu apgriež augstu, bet daļu- līdz pat sakņu kakliņam. Parasti ziemošanai cenšas atstāt resnākās un veselīgākās stīgas. Pirmie uz iepriekšējā gada dzinumiem izveidojušies ziedi ir lielāki, taču bagātīgāka ziedēšana notiek uz šā gada dzinumiem jūlijā, augustā un tā ilgst līdz rudenim. Šķirnes: „W.E.Gladstone”, „The President”, „Nelly Moser” u.c.

III grupa- mežvīteņi, kam ziedi bagātīgi veidojas uz šā gada dzinumiem. Tā ir visplašāk pārstāvētā grupa šķirņu daudzveidības ziņā. Šai grupai piederošos mežvīteņus droši apgriež līdz sakņu kakliņam. Ziedēšanas maksimums ir jūlijā, augustā. Pie šīs grupas pieder lielākā daļa šķirņu: „Aljonushka”, „Ernest Markham”, „Lesnaja Opera”, „Madame Baron Veillard”, „Serenada Krima”, „Victoria”, „Purpurea Plena Elegans”, „Pamiat Serdtsa” u.c.

Kopšana

Gan pavasarī, gan vasarā ieteicama augsnes seklirdināšana 2- 4 cm dziļumā. Sadrupinot augsnes virskārtu, saknēm tiek nodrošināta ūdens un gaisa cirkulācija, kā arī iznīdētas sīkās nezāles. Ieteicama augsnes mulčēšana. Šim nolūkam der bagātināta kūdra, sadalījušies kūtsmēsli, komposts, lapas vai zāģu skaidas u.c. Mulčētajā augsnē intensīvāk darbojas mikroorganismi un augs spēj labāk uzņemt barības vielas. Mežvīteņi ir mitrumprasīgi, taču pārliešana var nodarīt tikpat lielu ļaunumu kā izžūšana. Augus virsmēslo no pavasar līdz augusta vidum, tad to pārtrauc un ļauj dzinumiem nobriest. Nobriešanu veicina kālijs, tādēļ augusta beigās vēlams uzkaisīt dobei kāliju saturošu mēslojumu, kas palīdzēs mežvīteņiem labāk sagatavoties ziemai.

Šķirnēm, kas zied uz pašreizējā gada dzinumiem , nav jācenšas saglabāt vecos dzinumus. Taču, lai pumpurus un dzinumus ziemā un pavasarī nebojātu grauzēji, visus mežvīteņus piesedz ar egļu zariem. Pieliecot augu, kuram stīgas jāsaglabā, atrauš augsni pie sakņu stumbra un pieliek bluķīti, dzinumus liec tam pāri. Tad tie zem sniega smagās nastas nenolūzīs un būs labi nosedzami. Tuvojoties pavasarim, augu pakāpeniski atsedz un norūda. Kad to vislabāk darīt, grūti paredzēt, jo reizēm šis darbs jāveic jau marta beigās, citreiz vēlāk. Iestājoties siltam laikam, vispirms noņem egļu zarus un pakāpeniski, ar dažu dienu intervālu, atrauš uzbērto segmateriālu. Lai pie gaismas nepieraduši pumpuri neapdegtu, pēc kūdras atrušināšanas dzinumus atkārtoti piesedz ar tiem pašiem egļu zariem. Tādejādi pumpuri pakāpeniski pierod pie apkārtējās temperatūras. Kad segmateriāls atrušināts rūpīgi apskata, cik veiksmīgi iepriekšējā gada dzinumi izziemojuši. Nokaltušos un daļēji bojātos izgriež. Iestājoties pastāvīgi siltam laikam, sāksies pumpuru plaukšana.

Mežvīteņu veģetācija sākas 20.- 25. aprīlī. Sākumā dzinumi aug lēnām, bet paaugstinoties temperatūrai, parasti maija otrajā pusē, tie diennaktī sāk stiepties pat līdz 7-10 cm. Šis ir brīdis, kad jāpalīdz dzinumiem vienmērīgi izvietoties pie balstiem, lai tie nesaaugtu vienā kaudzē. Darbs jāveic ļoti uzmanīgi un lēnām, jo nepārkoksnējušies dzinumi vēl ir trausli un ātri lūst. Ja kāda galotne tomēr nolūst, nav liela nelaime, jo no tuvākā padušu pumpuru pāra veidosies divi jauni dzinumi un stāds būs pat kuplāks, tikai ziedpumpuru attīstība aizkavēsies par apmēram divām nedēļām. Līdzīgi notiks, ja mežvītenis cietīs no vēlajām salnām, kādas visbiežāk ir maija pirmajā dekādē. Salnu bojātās galotnes apgriež līdz tuvākajam pumpuru pārim. Kad dzinumi atauguši tiem palīdz glīti izkārtoties pie balsta. Svarīgi, lai dzinums nenolūstu pie sakņu kakliņa, jo tad jaunu stīgu nāksies gaidīt krietni ilgāk, kad tā sāks augt no kāda snaudošā pumpura- pēc mēneša vai pat ilgāk.

Straujas augšanas periodā neilgi pirms ziedēšanas mežvīteņiem mēdz uzmesties vīte- ļoti bīstama slimība. Pazīmes- it kā veselīgi dzinumi, ziedpumpuri un pat atvērušies ziedi diennakts laikā novīst un iet bojā visā augumā. Vīti izraisa Phomopsis, Fusarium un Verticillium ģints sēnes. Tās veiksmīgi vairojas, ja ir vairāki slimību veicinoši faktori. Kā viens no tiem- mitrums. Optimālā temperatūra sēnes attīstībai ir 22- 24 grādi pēc Celsija. Lai slimību apkarotu, nodrošina labu ventilāciju starp auga dzinumiem. Ja vajadzīgs, tos retina. Slimajiem krūmiem iespējami tuvāk sakņu kamoliņam izgriež bojātos celmus un tos iznīcina (parasti sadedzinot). Siltās un saulainās dienās 5-7 cm dziļumā var atrušināt augsnes virskārtu un uz dažām stundām apsauļot augsnē atrodošos dzinumu daļu līdz pat celmam, reizēm līdz pat sakņu kakliņam. Pēc tam saulē apžuvušajiem dzinumiem uzber apmēram riekšavu tīru smilšu un pelnu maisījumu (ieteicamāki lapu koku pelni) attiecībā 1:1. Daži audzētāji šādi rīkojas jau stādīšanas laikā. Ja izvairīties no vītas tomēr neizdodas, jālieto ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi- fungicīdi.

Ja augs pavasarī slimojis ar vīti, bet nav aizgājis bojā, nākamajā sezonā tas dos atkal jaunus dzinumus taču jāievēro profilakse.

(Ilma Nereta, NBD un dārznieks Aivars Irbe, Dārza Pasaule 1/2003)