Sākums
   
Katalogs
   
Pakalpojumi
   
Galerija
   
Uzņēmumi
   
Pasūtīt
   
Kontakti
 
83
 
Meklē augu grupas, augu veidus, augus, uzņēmumus, uzņēmumu darbības veidus!


 
Pasākumi
 

Pievieno savu pasākumu!
 
Raksti
 

Augļu koki
AUGĻU KOKU APGRIEŠANA...
 
Sīpolpuķes
Liliju stādīšana....
 
Rozes
Rožu mēslojums OSMOCOTE-kā tas darbojas?...
 
Telpu augi
LU Botaniskajā dāŗzā zied acālijas....
 
 
Iesakam
 
1
 Īve parastā "David"
2
 Roze krūmroze SOPHIE RENAISSANCE
3
 Roze krūmroze SAHARA
4
 Zemais īriss "Rock Goblin"
5
 Roze Floribundroze ALISAR, PRINCESS OF PHOENICIA
6
 Lilija King Pete 20/22 (3gb)
7
 Astilbe Ārendsa "Irrlicht"
8
 Roze vīteņroze GOLDEN SHOWER
9
 Vilkābele vienirbuļu "Compacta"
10
 Roze Tējhibrīdroze MICHEL DRUCKER
 
Statistika
 

 Stādi: 5004
 Stādu veidi: 3709
 Stādu vienības: 331862
 Uzņēmumi: 24
 

     
 

Visi (112)  Augļu koki (5)  Augsnes uzlabošana (4)  Ciemos dārzā.... (1)  Dārza darbu kalendārs (3)  Dārzeņi (8)  Dažādi (16)  Lapu koki un krūmi (10)  Ogulāji (8)  Receptes (1)  Rozes (4)  Sēklas (1)  Sīpolpuķes (7)  Skuju koki (1)  Telpu augi (1)  Vīnogas (1)  Zāliens (1)  Ziedi (12)  Ziemcietes (16)  
 
Raksti > Raksta apraksts
Pievienoja: LU BotaniskajÄ - 06.02.2012

Magnolijas- skaistums, kas atbruņo


Iztēle parasti magnolijas saista ar kaut ko eksotiski krāšņu. Bieži vien dzirdams jautājums- vai magnolijas var augt arī Latvijas dārzos? Magnoliju ģints lielākā daļa ir subtropu floras augi. Taču dažu sugu izplatības areāli iesniedzas mēreni siltā klimata joslā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā. Latvija atrodas mēreni vēsa klimata joslā.

Magnolijas zied arī Latvijā

Vai tiešām mums nav  nekādu izredžu priecāties par ziedošu magnoliju savā dārzā? Kā liecina dārzkopji, tik bēdīgi jau neesot. Tiesa, mūžzaļā lielziedu magnolija (Magnolia grandiflora), par kuru jūsmo tūristi, apceļojot siltās zemes Vidusjūras un Melnās jūras piekrastē, Latvijā aiziet bojā ziemas salā. Nemaz jau nerunājot par citām tropu un subtropu mūžzaļajām magnolijām. Taču dažas vasarzaļās sugas arī mūsu dārzos ir izrādījušās perspektīvas.

Jau vairāk nekā 70 gadu Kronvalda parkā Rīgā braši aug Ziemeļamerikas gurķu magnolija (Magnolia acuminata). Ziemeļamerikā tā ir izplatīta teritorijā līdz Ņujorkas štatam ASV ziemeļos. Koks sasniedzis 19 m augstumu un 154 cm stumbra apkārtmēru. Zied pēc lapu saplaukšanas maija beigās un jūnija sākumā ar zvanveida, 6-8 cm platiem, gaiši zilganzaļiem, iekšpusē dzeltenīgiem ziediem. Kaut arī ziedi lapotnē īpaši neizceļas, toties lapas ir efektīgas- biezas, eliptiskas, lielas (līdz 25 cm garas), ar īsu smaili. Dekoratīvi arī gurķveida kopaugļi- aveņsarkani, it kā savērpti, 5-7 cm gari. Pēckara gados nav apsalusi. Ražo dīgstošas sēklas.

Sulanža magnolija (Magnolia soulangeana)- Latvijas Universitātes botāniskajā dārzā aug no 1936. gada. Bagātīgi zied pirms lapu plaukšanas, ar lieliem līdz 15 cm platiem, zvanveida, gaiši sārtiem, aromātiskiem ziediem. Šo krāšņo hibrīdu pirms simt septiņdesmit gadiem izaudzējis franču dārznieks, bijušais Napoleona armijas virsnieks Sulanžs- Bodins, krustojot kailo ar lilijziedu magnoliju. Turpmākajos gados šo divu sugu krustošanu atkārtoja arī citi dārznieki. Rezultātā radās vairāki desmit šķirņu, kas atšķiras ar ziedu un to elementu formu un krāsu- no gandrīz baltiem, gaiši sārtiem līdz intensīvi sārtiem un purpursarkaniem, kā arī ar ziedēšanas laiku un ziemcietību. Firmu katalogi biežāk piedāvā šķirnes: „ Alexandrina”- ziedi sārti, ārpusē ar tumšām purpurkrāsas līnijām; „Lennei” – ziedi izteikti aromātiski, ārpusē rožaini, iekšpusē balti; „ Rubra” – ziedi intensīvi sārti; „Nigra” – ziedu ārpuse ir tumši aveņsarkana, bet iekšpuse rožaina,- šo šķirni nereti pieskaita lilijziedu magnolijai (Magnolia liliiflora). Bargākās ziemās Sulanža magnolijas šķirnes vairāk vai mazāk apsalst. Tas atkarīgs arī no stādu novietojuma dārzā.

Vilsona magnolija (Magnolia Wilsonii)- 1966. gadā uzziedēja pirmā no jaunievestajām sugām Vilsona magnolija no Rietumķīnas. Tas ir krūms vai neliels koks ar iegareni olveida līdz lancetiskām, 6-12 cm garām lapām. Ziedi plati kausveida, 10-12 cm plati, balti, smaržīgi. Zied jūnijā pēc lapu saplaukšanas. Bargākās ziemās vairāk vai mazāk apsalst. Pagaidām vēl nav izaudzēta otra vietējā paaudze.

Lietussarga magnolija (Magnolia tripetala)- nedaudz mazāk paveicies ar lietussarga magnoliju no Ziemeļamerikas, kur tā virzībā uz ziemeļiem tikai nedaudz atpaliek no gurķu magnolijas. Dzimtenē tā ir līdz 12 m augsts koks. Izceļas ar lielām, līdz 60 cm garām abos galos nosmailotām lapām. Arī ziedi palieli, līdz 15- 25 cm plati, krēmbalti, ar nepatīkamu aromātu. Zied vēlāk par Vilsona magnoliju- jūnija beigās un jūlija sākumā. Kopaugļi lidz 10 cm gari, nogatavojušies- koši sarkanani. Bieži apsalst, bet samērā labi ataug.

Kobusa magnolija (Magnolia  kobus var.borealis)- ievērojami panākumi ir Kobus magnolijas ziemeļu varietātes introdukcijā. Savvaļā šīs magnolijas aug Japānas ziemeļu daļā Honsju un Hokaido salās, kur koks sasniedz līdz pat 25 m augstumu. Lapas tai ir otrādi olveida, ar viļņotu malu un strauji nosmailotu galu, 8-12 cm garas. Bagātīgi zied pirms lapu plaukšanas, aprīļa beigās un maijā. Vainaglapas pienbaltas, ārpusē ar šauru sārtu garensvītru, iegarenas, ap 6 cm garas. Kopauglis cilindrisks, 8-12 cm garš, saules pusē spoži aveņsarkans. Ziemcietīga un ražo dīgtspējīgas sēklas, kuras LU Botāniskajā dārzā izmanto šīs magnolijas pavairošanai. Ar katru nākamo paaudzi tā kļūst arvien piemērotāka vietējiem apstākļiem un izplatās Latvijas dārzos.

Zvaigžņu magnolija (Magnolia stellata)- savvaļā aug nelielā teritorijā Japānā, Honsju salas mitrajos kalnu mežos. Mazs, līdz 4 m augsts koks, biežāk sastopams krūmveidā. Lapas šauri eliptiskas, 10-12 cm garas. Ziedi zvaigžņveida (izplesti), sniegbalti, 8-10 cm plati, smaržīgi; vainaglapas šauras, lentveidīgas, vēlāk atliecas. Kopauglis sagriezies, 5-6 cm garš. Sāk ziedēt kādu nedēļu pirms Kobus magnolijas. Acīmredzot ziedpumpuru miera periods ir seklāks. Tāpēc var uzziedēt pat ziemā ilgstoša siltuma perioda laikā.

Kuriļu magnolija (Magnolia hypoleuca syn. M.obovata)- savvaļā sastopama ne tikai Dienvidu Kuriļos, bet arī Japānā, kur sasniedz 30 m augstumu. Lapas otrādi olveida, 20-40 cm garas ar strupu galu, satuvinātas dzinumu galos. Zied vienlaikus ar lapu plaukšanu maijā. Ziedi kausveida, 13- 18 cm plati, smaržīgi krēmbalti, ārējās apziedņa lapas- iesārtas. Kopauglis elipsoidāls, 12-18 cm garš, sarkans. Latvijā aug krūmveidīgi, jo bieži apsalst.

Magnolijas uzskata par senākajiem un evolūcijā primitīvākajiem sēklaugiem. Magnoliju arhaisms izpaužas ne tikai to retroskaistumā, bet arī pavairošanas grūtībās. Drošāka pavairošana ir ar sēklām, taču tās nedrīkst iežāvēt. Pirms sēšanas no sulīgās sēklaudzes atbrīvotām sēklām nepieciešama vēl siltā stratifikācija. Dīgsti un sējeņi rūpīgi jākopj. Veģetatīvi pavairo ar vasaras spraudeņiem, lietojot apsakņošanas stimulatorus, noliektņiem un potējot. Par potcelmu izmanto ziemcietīgos M. Kobus un M. Acuminata potcelmus. Stādīšanai jāizvēlas saulainas, no vējiem aizsargāts vietas ar auglīgu, labi drenētu augsni. Kopjot apdobes, jārīkojas ļoti uzmanīgi, lai neievainotu virsējās vārīgās saknītes. Ieteicama mulčēšana, lai augsnes virskārtu pasargātu ne tikai no izšūšanas, bet arī no kailsala.

(Arturs Mauriņš, žurnāls Dārza Pasaule 05/2007)






 
Autorizācija
 

E-pasts:  
Parole:  
 

Reģistrēties
Aizmirsu paroli
 
 
Kalendārs
 
 
 Augu ziedēšanas kalendārs
 Augu ziedu un augļu tabula
 Augļu un ogu kalendārs
 
 
 
Informācija
 

Ērtākai stadisim.lv izmantošanai aicinām izmantot Firefox vai Google Chrome

 
Reklāma











 

  
Autortiesības: stadisim.lv 2010 - 2024.
0.113168 - 9945