Spinātzemene / chenopodium foliosum / ir augs, kurā apvienoti divi- spināts un zemene. Spinātu pazīstam kā lapu dārzeni ar tā daudzpusīgu izmantojumu, savukārt, pieminot zemenes, mutē sarodas siekalas saldo, aromātisko ogu dēļ.

Latvijas dārzkopji spinātzemeni sāka iepazīt 1996. Gadā, kad no Kanādas tika ievestas sēklas un apraksts par auga izmantošanu un tā vērtīgajām īpašībām. Spinātzemene ir dārza augs, kura lapas un ogas attiecīgi līdzinās spinātiem un zemenēm. Tā pieder balandu dzimtai, ir pieticīga augsnes un augšanas apstākļu ziņā. Spinātzemene dažkārt dēvē arī par spinātaveni, jo ogas vairāk atgādina mazas avenītes nekā zemenes. Veikalos pārdevēji, piedāvājot sēklas, to nereti sauc par aveņu vai zemeņu spinātu.

Izmantošana

Uzturā lieto visas spinātzemenes virszemes daļas. Augiem, kuri auguši saulainā vietā, ogas ir saldas un aromātiskas, un to garša atgādina spinātus. Sasmalcinātas svaigas lapas pievieno salātiem vai liek uz siermaizītēm. Svaigas ogas var ēst  tūlīt vai izmantot konditorejas izstrādājumu dekorēšanai,  kā arī sažāvēt un lietot kā žāvētus augļus. Spinātzemenei odziņa attīstās uz zariņiem lapu žāklītēs. Ziedi ir necili, un ziedēšana pat īsti nav pamanāma, jo ātri vien parādās odziņas, kas strauji briest un sārtojas. Kad vairākums odziņu nogatavojušās, zariņus nogriež, sasmalcina un žāvē. No drogām gatavota tēja ir vitamīniem bagāta. Lietojot regulāri rudens un ziemas periodā, tā palīdz izsargāties no gripas, iesnām un saaukstēšanās slimībām.

Spinātzemeni iecienījuši arī floristi. Sarkano ogu zariņš, ielikts puķu pušķos, to padara ļoti interesantu, turklāt ogas no zariņiem nenobirst, tikai sažūstot kļūst tumšākas.

Audzēšana

Spinātzemenei ir melnas, sīkas, magonēm līdzīgas sēkliņas. Iesētas mitrā augsnē mērenā siltumā, tās sadīgst 5-6 dienu laikā. Jaunie divdīgļlapu dīgstiņi ir līdzīgi nezālei- balandai. Piķēšanu var sākt 12-14 dienas pēc sadīgšanas. Saknītes ir sīkas un vārgas, tāpēc izpiķēt vēlams podiņos irdenā un viegli mitrā augsnē. Siltajās ziemās, no odziņām nobirušās spinātzemenes sēkliņas pārziemo augsnē un, sākoties siltākam laikam pavasarī, sadīgst. Šādi augi paši iegūst rūdījumu, un nelielas pavasara salnas tiem nav bīstamas. Turpretī, ja spinātzemenes stādiņš audzēts siltumnīcā, tas no salnām ir jāsargā. Spinātzemeni var audzēt ne tikai dārzā, bet arī podos un puķu kastēs kā dekoratīvu augu.

Elga Bražune, dārzniecība Neslinko

Žurnāls Dārza Pasaule 08/2008