Avenes ir tautā sevišķi populāra sen zināma ogu kultūra, kas vērtīga ar savām ārstnieciskajām īpašībām.

Ogas satur organiskās skābes, cukurus, aromātiskās vietas un minerālvielas, C, P, B1, B2, E, PP, K vitamīnus. Ogās ir vidēji daudz C vitamīna (30 – 70 mg %), kā arī P – aktīvo vielu (antociāni, leikoantociāni, katehīni, flavoni).

Kopš senseniem laikiem avenes lieto kā vieglu svīšanas un temperatūru pazeminošu līdzekli. Ārstnieciskās īpašības piemīt ne vien ogām, bet arī aveņu ziediem un lapām. Tās iesaka lietot uzlējumu veidā pie saaukstēšanās slimībām, zarnu trakta iekaisumiem, aknu slimībām.

Avenes ir tipisks puskrūms ar daudzgadīgu pazemes daļu, kas sastāv no sakneņa un no tā atejošām sānsaknē, un virszemes daļu, kurā ietilpst viengadīgi un divgadīgi dzinumi. Galvenā sakņu masa izvietota augšējā augsnes kārtā (30 – 40 cm), tāpēc avenes ir prasīgas pēc mitruma un barības vielām.

Uz piesaknēm vasaras otrajā pusē veidojas daudz adventīvo pumpuru, no kuriem līdz rudenim izaug etiolēti dzinumi, kas paliek augsnē. Nākamā gada pavasarī pazemes dzinumi sāk augt un izaugt virs augsnes, līdz vasaras beigām izveidojot viengadīgas sakņu atvases, kuras izvietotas dažādā attālumā ap krūmu. Viengadīgi dzinumi pirmajā gadā aug garumā (līdz 1,5 – 2 m) un resnumā. Sevišķi spēcīgi tie aug jūnijā līdz ražas nobriešanas periodam.

Viengadīgo dzinumu skaits krūmā atkarīgs no šķirnes. Pēc šīs pazīmes aveņu šķirnes dala trīs grupās: šķirnēs, kas veido daudz dzinumu (25 – 30), šķirnēs, kas veido vidēji daudz dzinumu (15 – 20), un šķirnēs, kas veido maz dzinumu (5 – 10).

Nākamajā gadā pārziemojušie dzinumi veido lapas un augļzarus no žākļu pumpuriem un ražo. Pēc noražošanas dzinumi atmirst, tos izgriež un sadedzina, bet krūms atjaunojas ar viengadīgajiem vasarā izaugušajiem dzinumiem.

Avenes sāk ziedēt jūnija vidū.

Ziedēšana un ogu briešana ilgst 30 – 45 dienas. Apmēram mēnesi pēc ziedēšanas nobriest pirmās ogas.

Avenes ir vidēji siltumprasīgas un gaismas prasīgas, tām nepieciešams pietiekams augsnes mitrums un barības vielas.

Perspektīvākās šķirnes

„Bulgarskij Rubin” - šķirne vidēji agrīna, izaudzēta Bulgārijā. Krūmi spēcīgi, liela auguma, kompakti, sakņu atvašu daudz. Viengadīgie dzinumi spēcīgi, taisni, bez matojuma un vaska apsarmes. Dzeloņu vidēji daudz, tie ir tumši, īsi, resni. Vasaras otrā pusē jaunie dzinumi saulainās vietās nokrāsojas koši. Ogas lielas, koši sarkanas, koniskas. Kauliņi nelieli, to ir daudz, cieši sastiprināti kopā. Transportējot ogas izturīgas, ar labām garšas un tehnoloģiskām īpašībām. Ražība 90-100 c/ha. Šķirne ir ieņēmīga pret sēņu slimībām, bet arī stipras infekcijas gadījumos ražība ir laba. Ziemcietība vidēja.

„Norna” - šķirne vidēji vēlīna, izaudzēta Norvēģijā. Krūmi spēcīgi, augsti, nedaudz skraji, sakņu atvašu vidēji daudz. Viengadīgie dzinumi spēcīgi, gaiši zaļā krāsā, rudenī krāsojas sarkani ar vāju vaska apsarmi. Otrā gadā dzinumi kastaņbrūni, pamatdaļa pelēkbrūna. Ogas lielas, nošķelti koniskas, tumši sarkanas, kauleņi cieši sastiprināti savā starpā. Garša saldskāba, ar ļoti labu aromātu. Labas pārstrādāšanai, kā arī patēriņam svaigā veidā. Izturība pret slimībām laba vai vidēja. Ražo regulāri un bagātīgi. Šī šķirne ir samērā plaši audzēta.

„Sputņica” - šķirne vidēji agrīna, izaudzēta Kokinā. Krūmi spēcīgi, gari, galotnes nokarenas. Jaunie dzinumi vasarā zaļi, dzeloņu maz, īsi. Lapas tumši zaļas. Ogas vidēji lielas, tumšas, apaļas, ar izstieptu galu, saldi skābas. Ražība augsta. Atšķiras ar paaugstinātu blīvumu, labi transportējamas. Šķirne derīga mehanizētai novākšanai. Ogu ienākšanās laiks īss. Ziemcietība laba. Izturība pret slimībām laba.

„Balzāms” - vidēji agrīna šķirne, izaudzēta Kokinā. Krūmi vidēji spēcīgi, dzinumi taisni, jaunie – zaļi ar ļoti retiem, īsiem dzeloņiem. Lapas tumšas. Ogas apaļas, lielas, stingras, nebirst. Ogām patīkams aromāts, saldskāba garša. Labas tehnoloģiskās īpašības, blīvas, īss ienākšanās laiks. Izturība pret slimībām vidēji laba. Šī šķirne noderīga mehanizētai vākšanai.

„Brigantīna” - vidēji agrīna šķirne. Krūmi vidēji spēcīgi, kompakti. Jaunie dzinumi spēcīgi, gari, retiem, rupjiem dzeloņiem. Lapas gaišas. Ogas garenas, tumšas, lielas, patīkami saldi skābas, ar labu aromātu. Nebirst. Transporta izturība laba. Izturība pret sēņu slimībām laba. Ziemcietīga, ražīga šķirne.

„Taganka” - labākā no lielaugļu šķirnēm. Vidēji vēlīna. Krūmi vidēji lieli, spēcīgi, stāvi, pie lielas ražas galotnes noliecas. Jaunie dzinumi gaiši zaļi, ar retiem, īsiem dzeloņiem. Lapas tumšas. Ogas ļoti lielas, koniskas, tumšas, skābi saldas. Taču ražība nav pārāk augsta, jo lielaugļu šķirnēm vispār raksturīgs samērā mazs dzinumu skaits uz m2. Transporta izturība vidēja. Izturība pret slimībām un ražība vēl jāvērtē.

„Maroseika” - vidēji vēlīna šķirne, ar spēcīgiem dzinumiem, kuri jau jūlijā sazarojas, līdz ar to nākošajā gadā ir ļoti laba ražība. Dzeloņi īsi, to ir maz. Lapas tumšas. Ogas lielas, koniskas. Ļoti aromātiskas, saldas. Transporta izturība laba. Izturība pret slimībām laba vai vidēja, atkarībā no agrotehniskiem apstākļiem.

„Lazarevskaja” - vidēji agrīna šķirne, izaudzēta Krievijā. Krūmi spēcīgi, dzinumi gari, noturīgi. Lapas tumšas. Dzeloņi mazi un reti. Ogas vidēji lielas vai lielas, garenas, tumšas, saldas. Transporta izturība laba. Ražība augsta. Izturība pret slimībām apmierinoša. Augstas ražības, ziemcietīgas, rupjo ogu dēļ ieteicama audzēšanai gan mazdārziņos, gan lielražošanā.

Taču no sen zināmām un pārbaudītām šķirnēm nevajag aizmirst „Preussen”. Izaudzēta Vācijā, vidēji agrīna šķirne. Ogas ļoti lielas, ražīga. Izturība pret slimībām vāja. Bet pie labas agrotehnikas, ražība saglabājas augsta. No aveņu remontantām šķirnēm (t.i. rudenī ražojošām) kā labāko var minēt „Babje Ļeto”. Ogas vidēji lielas, bet ražība augsta. „Žurauļik” - ogas lielas, bet rudenī nedaudz vēlāk ienākas, līdz ar to visas ogas nepaspēj nogatavoties.

Pavairošana

Pavairo ar sakņu atvasēm, sakņu spraudeņiem, zaļiem dzinumiem, kā arī dalot krūmus. Galvenokārt pavairo ar sakņu atvasēm, kuras katru gadu izaug pie krūma.

Vasarā izaugušos dzinumus pirms stādīšanas atdala no mātesauga un izrok rudenī, kad sāk birt lapas. Pirms izrakšanas tos apgriež tā, lai dzinums būtu 30 – 40 cm (no saknes) garš. Stāda labi attīstītus vismaz 8 – 10 mm resnus viengadīgos dzinumus ar labi attīstītu sakņu kamolu, kuriem pie pamata ir 1 – 2 spēcīgi pumpuri.

Aveņu šķirnes, kas veido maz sakņu atvašu, pavairo ar sakņu spraudeņiem. Šajā nolūkā rudenī, kad augi beidz augšanu, vismaz 30 – 40 cm attālumā no mātesauga izrok saknes, sagriež tās 10 – 20 cm garos zīmuļa diametra gabalos un uzglabā līdz pavasarim mitrās smiltīs pagrabā. Pavasarī tos izstāda labi mēslotā augsnē.

Stādot sakņu spraudņus liek 10 – 12 cm dziļās vadziņās, tās aizber ar irdenu augsni un laista, līdz spraudeņi iesakņojušies. Vasarā pēc vajadzības ravē un irdina augsni. Līdz rudenim no sakņu spraudņiem izaug labi stādi, kurus stāda pastāvīgā vietā.

Sevišķi vērtīgas šķirnes pavairo ar zaļiem dzinumiem. Kad izauguši sakņu dzinumi, tos izrok kopā ar zemes kamolu un pārstāda atsevišķā dobē vai uzreiz pastāvīgā vietā. Pēc iestādīšanas augus laista un noēno, līdz tie iesakņojas. Līdz rudenim no zaļajiem dzinumiem izaug labi viengadīgie dzinumi.

Avenes dalot krūmos, pavairo ļoti reti, tikai tad, kad šķirne neveido sakņu dzinumus. Pavasarī pirms pumpuru uzbriešanas vai rudenī, kad augs beidzis augt, krūmu izrok un sadala, lai katrai atsevišķai daļai būtu labi attīstītas saknes un nedaudz veselīgu jauno dzinumu. Krūma daļas ar veco sakneni izmantot nav vēlams. No viena krūma var iegūt 5- 6 stādus.

Vietas izvēle un stādīšana

Vislabāk avenes stādīt vietās, kas no valdošajiem vējiem aizsargāti ar kokiem, ēkām vai sētu kuri ne vien pasargā no vēja, bet veicina arī sniega uzkrāšanos.

Avenes nedrīkst stādīt zemos laukos un ieplakās. Avenēm nav piemērotas arī stipri paaugstinātas vietas, no kurām ziemā vējš aizpūš sniegu, bet pavasarī un vasarā notek ūdens, tāpēc augsne ātri izkalst.

Avenes nedrīkst stādīt starp augļu kokiem, jo tas pasliktina ūdens un barošanas režīmu, kā arī apgrūtina aveņu un augļu koku kopšanu.

Avenes var stādīt rudenī vai pavasarī, bet piemērotākais stādīšanas laiks ir agri rudenī, lai līdz salam stādi iesakņojas un agri pavasarī sāktu augt. Stādot avenes pavasarī, jāatceras, ka pumpuri sāk plaukt agri.

Stādīšanai sagatavotu aveņu stādu saknēm jābūt vismaz 15 – 20 cm garām, ar spēcīgu sakņu kamolu. Garās saknes jāapgriež, lai netraucētu stādīšanu. Stāda virszemes daļu arī apgriež, atstājot 20 – 30 cm. Neapgriezti stādi nākamajā gadā veido ļoti vājus dzinumus, kas nedod labas ražas.

Avenes stāda 40 cm dziļās un 30 cm platās stādāmās bedrēs. Stādot rūpīgi izvieto saknes, bet augsni noblīvē, lai tās piegultu saknēm, turklāt jāraugās, lai saknes kakliņš atrastos vienā līmenī ar augsni, bet adventīvie pumpuri būtu augstu un pēc apliešanas neatkailinātos.

Pēc iestādīšanas stādus spēcīgi aplej, it sevišķi pavasarī. Pēc tam augsni ap stādiem mulčē ar kūdru vai trūdzemi, mulču, lai, stādot pavasarī, augsne saglabātu mitrumu, bet stādot rudenī, pasargātu saknes no izsalšanas ziemā.

Avenes audzē krūmos vai slejās. Audzējot krūmos, stādus stāda rindā ik pēc 70 cm. Turpmākajos gados katrā krūmā atstāj 10 – 12 viengadīgos dzinumus. Stādot slejās, stādus var izvietot biežāk, stādot tos vienā rindā ik pa 30 – 50 cm vai divās 30 – 40 cm attālās rindās, starp augiem ieturot 30 – 50 cm. Stādot divās rindās, ātrāk veidojas vienlaidus sleja, tāpēc ātrāk var iegūt pilnu ražu.

Kopšana

Kopšanas darbi galvenokārt ir regulāra augsnes irdināšanas un ravēšana. Lai saglabātu mitrumu, agri pavasarī pirmo reizi irdina un mulčē. Rindstarpas irdina 8 – 10 cm, bet rindas 4 – 6 cm dziļi, lai nebojātu saknes.

Iestrādā organiskos mēslus un minerālmēslus, vajadzības gadījumā dod šķidro papildmaisījumu. Minerālmēslu vietā var lietot vircu, kas 3 – 5 reizes atšķaidīta ar ūdeni (1 spainis uz 4 – 5 augiem).

Jaunos stādījumos pirmajos gados var iztikt tikai ar organiskajiem mēsliem, kurus iestrādā agri pavasarī pēc pirmās irdināšanas mulčas veidā vai rudenī, augsni pārrokot.

Lai stiprā vējā slejās augošus dzinumus nenolauztu un nesaliektu, tos piesien pie stieples. Audzējot atsevišķus krūmus, dzinumus sien pie kārtīm, kuras iedzen zemē starp krūmiem. Dzinumus piesienot uzlabojas gaismas apstākļi, kas veicina vienlaicīgāku ogu nobriešanu.

Ražojošos aveņu stādījumos pavasarī un vasaras pirmajā pusē nepieciešama sevišķi rūpīga augsnes kopšana. Augsnei jāsatur pietiekams mitruma daudzums, lai nodrošinātu daudzo dzinumu augšanu un ogu veidošanu. Augsni uztur irdenu un tīru no nezālēm kaplējot un ravējot. Ļoti svarīgi pavasarī nenokavēt pirmo augsnes irdināšanu, iestrādājot mēslojumu.

Pat tad, ja dzinums labi pārziemojis, galotni vēlams nogriezt, jo uz tās ir slikti attīstījušies pumpuri, kas ir mazražīgi.

Lai dzinums sagatavotu ziemošanai, augusta vidū apgriež dzinuma galu par 10 – 15 cm. Tādējādi izbeidzas augšana un dzinums labāk pārkoksnējas.

Lai dzinumi ziemā neapsaltu, tos rudenī pirms sala iestāšanās pieliec pie zemes uz vienu pusi un piespiež ar koka vai stieples mietiņiem. Dažreiz blakus krūmu dzinumus pieliec vienu otram un to galotnes sasien ar auklu. Pieliektos dzinumus apklāj sniegs, un tie labi pārziemo. Mazsniegainās ziemās pieliektos augus nedaudz apber ar augsni, apklāj ar egļu zariem vai citu materiālu. Pavasarī augus atbrīvo no seguma un izmanīgi iztaisno.

Teksts kopēts no mājas lapas www.irlaiks.lv