Sākums
   
Katalogs
   
Pakalpojumi
   
Galerija
   
Uzņēmumi
   
Pasūtīt
   
Kontakti
 
77
 
Meklē augu grupas, augu veidus, augus, uzņēmumus, uzņēmumu darbības veidus!


 
Pasākumi
 

Pievieno savu pasākumu!
 
Raksti
 

Sīpolpuķes
Liliju stādīšana....
 
Rozes
Rožu mēslojums OSMOCOTE-kā tas darbojas?...
 
Telpu augi
LU Botaniskajā dāŗzā zied acālijas....
 
Rozes
Rožu ieziemošana......
 
 
Iesakam
 
1
 Pīpene vēlā
2
 LILIJA-KOKS "SATISFACTION"
3
 Roze Tējhibrīdroze SAMARITAN / KING ARTUR
4
 Efeja Eiropas
5
 Priede Švērina "Wiethorst"
6
 Ceriņš parastais/ violets
7
 Zeltene punktainā
8
 Vīnogas Natalija
9
 Roze Tējhibrīdroze KRONENBOURG
10
 Ābele Beržininku Ananasas
 
Statistika
 

 Stādi: 5995
 Stādu veidi: 4146
 Stādu vienības: 376417
 Uzņēmumi: 28
 

     
 

Visi (111)  Augļu koki (4)  Augsnes uzlabošana (4)  Ciemos dārzā.... (1)  Dārza darbu kalendārs (3)  Dārzeņi (8)  Dažādi (16)  Lapu koki un krūmi (10)  Ogulāji (8)  Receptes (1)  Rozes (4)  Sēklas (1)  Sīpolpuķes (7)  Skuju koki (1)  Telpu augi (1)  Vīnogas (1)  Zāliens (1)  Ziedi (12)  Ziemcietes (16)  
 
Raksti > Raksta apraksts
Pievienoja: Linita (Admin) - 31.05.2012

Ēdamo pīlādžu šķirnes un to raksturojumi


DĀRZA PĪLĀDŽU ŠĶIRNES ( ēdamās). 

ALAJA KRUPNAJA Ļoti ziemcietīga un veselīga šķirne. Var paciest līdz 50 0 C salu. Ražo bagātīgi, bet ne katru gadu. Ir tieksme uz pašauglību. Koki vidēja auguma ar kompaktu, platu, ieapaļu vainagu. Zari atzarojas platā leņķī. Lapas lielas, nepāra plūksnaini saliktas, tumši zaļas, spīdīgas. Lapiņas plati lancetiskas, pielapes lielas. Augļi lieli. līdz 2,3-2,5 g , bet var būt pat lielāki. Ķekari lieli, var sastāvēt no 150-160 koši tumši sarkanām ogām. Tās ir sulīgas, saldskābas, ar vieglu rūgtenumu. Salaspils ZA Botāniskajā dārzā Māra Eglīte ir atradusi un no kolekcijas izdalījusi šīs šķirnes mutāciju (klonu) ar garšīgākām ogām bez rūgtenuma. Morfoloģiski tas neatšķiras no pamatšķirnes. Ienākas septembra beigās. Var glabāties līdz februārim. Izturīga pret slimībām un kaitēkļiem.
ANGRI Šķirne izveidota Mičurinskā. Izceļas ar ziemcietību un lielu plastiskumu nelabvēlīgās augšanas vietās. Koku vainags kompakts, nesabiezināts. Augums neliels. Lapas nepāra līdz pāru plūksnaini saliktas ar lancetiskām lapiņām un asi zāģzobainu apmalēm. Tās ir tumši zaļas, matētas. Apakšpuse gaišāk zaļa. Ogas vidēji lielas, 1,3-1,5 g, sarkanas ar dzeltenīgu nokrāsu, apkopotas irdenos, nokarenos ķekaros. Pēc garšas saldskābas, patīkamas. Rūgtuma nav. Ienākas augusta beigās. Izturīga pret kaitēkļiem un slimībām.
BEFED Ļoti ziemcietīga un ražīga šķirne. Koki maza auguma. Lapas gaiši zaļas, matētas, nepāra plūksnaini saliktas. Ogas ir īpatnējā dzeltenrozā krāsā, ļoti skaistas, sakārtotas nokarenos ķekaros. Garša saldskāba, patīkama. Ienākas augusta otrajā pusē. Lietojami svaigā veidā vai pārstrādei.
BURKA Šķirni izveidojis Mičurins, krustojot Sorbaronia alpina ( syn Sorbus alpina) x Sorbus aucuparia ( parastais pīlādzis). Savukārt arī alpu pīlādzis ir sarežģīts krustojums starp Aronia arbutifolia un Sorbus aria. Koki ir pazema auguma, reti pārsniedz 2,5 m augstumu. Kompakts vainags, diezgan izretināts, ar tieviem zariem Lapas vienkāršas, nepāra plūksnaini saliktas, tumši zaļas, vāji pūkotas. Zied maijā. Ātrražīgs hibrīds, kas sāk ražot 2.-3. gadā pēc stādīšanas. Potenciāli augstražigs. Ražo galvenokārt uz iepriekšējā gada dzinumiem, mazāk uz īstajiem augļzariņiem. Pašneauglīgs, apputeksnē Ņevežinas pīlādži, `Mičurinskaja Dessertnaja`, Morāvijas pīlādži un aronijas. Augļi divreiz lielāki nekā parastajam pīlādzim, sarkanbrūni, pievilcīgi. Pēc garšas saldskābi, bet ar vieglu rūgtenumu. Satur 30 mg% Cvitamīna un 7,5 % cukuru. Diezgan augsta ziemcietība, bet slikti pacieš atkušņus. Labi vairojas ar lapainajiem spraudeņiem.

BUSINKA Izveidota Mičurinskā. Izturīga pret nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem. Augstražīga. Koki vidēja auguma. Lapas nepāra plūksnaini saliktas. Satāv no 7-8 lapiņu pāriem. Galotnes lapiņa ir iešķelta. Ogas nav lielas, vidēji sver 1,1-1,2 g. Tās ir gludas, spīdīgas, koši sarkanas. Mīkstums dzeltens, sulīgs, bez miecvielām. Ienākas augusta beigās - septembra sākumā. Sāk ražot 3-4 gadā pēc stādīšanas.

 

DESSERTNAJA (=MIČURINSKAJA DESSERTNAJA) Mičurina hibrīds, kas iegūts krustojumā `Ļikjornaja` x Mespilus germanica (mespils). Koki Latvijas apstākļos dabiska pundurauguma. To augums 10-15 gadīgiem kokiem nepārsniedz 1,5 m. Vainags plats, skeletzari atiet no stumbra ne mazāk kā 60 0 leņķī un spēcīgi saaug ar stumbru. Pumpuri iegareni smaili, vidēji lieli. Lapas saliktas, nepāra plūksnainas, 16-18 cm garas, ar 6-8 lapiņu pāriem. Tās ir spīdīgas, gaiši zaļas, vāji pūkainas apakšpusē. Audzējot kaļķainās augsnēs var parādīties hloroze vasaras otrajā pusē. Šķirne ir ražīga un ziemcietīga, bet slikti pacieš ilgstošus atkušņus. Ātrražīga, ražo jau kokaudzētavā. Ogas ir ar ļoti labu garšu, sulīgas saldskābas, bet dominē saldums. Ir ļoti vāja rūgtena piegarša. Tās ir vidēji lielas un ārēji nedaudz līdzinās mespilam ar platiem piecdaļīgiem vaidziņiem pie kausa. Pēc krāsas koši tumši oranžsarkanas. Pēc garšas svaigā veidā pārspēj visas citas šķirnes, bet Latvijas apstākļos teicamu garšu sasniedz tikai siltās vasarās. Tā ienākas aptuveni par nedēļu ātrāk nekā citi pīlādži.
DOČ KUBOVOJ (SOLŅEČNAJA) Augsta ziemcietība. Izturīga pret ilgstošu sausumu. Ražo katru gadu. Koki ir neliela auguma ar ieapaļu vainagu. Zari atzarojas gandrīz taisnā leņķī. Lapas nepāru plūksnaini saliktas, plānas, gaiši zaļas, matētas, ar pūkojumu. Lapiņas lancetiskas, strupi smailas. Ogas skaistas, iegarenas, koši oranžas un vēl pārklātas ar īpatnēju sarkanu apsarmi. Mīkstums koši dzeltens, ļoti sulīgs un smalkas struktūras. Garša saldskāba, bez rūgtenuma. Izturīga pret kaitēkļiem un slimībām. Skaitās īpaši piemērota rīvēšanai ar cukuru. Tā kā šķirne ir jauna, bez autoru atļaujas to pavairot nedrīkst.
EDULIS (Sorbus aucuparia var. moravia Zengerl., S. aucuparia var. dulcis Kraett.) Bieži kultivēta forma ar nosaukumu Morāvijas pīlādzis. Atrasta aptuveni 1810. gadā Ziemeļmorāvijā. Lapas gandrīz kailas, ar purpursarkaniem kātiem. Lapiņu apmales līdz pusei zobainas, bet tuvāk pamatnei gludas. Ziedkopa arī gandrīz kaila. Augļi aptuveni 1cm plati, tumši sarkani, saldskābi, bez rūgtuma. Var izgatavot garšīgus kompotus ar skābenu garšu. Latvijā plaši kultivēta šķirne no pagājušā gadsimta.
ELITE NR 10 Hibrīds no Mičurina fonda, ko atlasījusi A. Tihonova no krustojuma Sorbus aucuparia x Pyrus sp. Līdz 4 m augsti koki, ziemcietīgi. Ražo agrāk nekā radniecīgās šķirnes `Krasavica` un`Rubinovaja`. Dažās bargās ziemās var apsalt ziedpumpuri. Sāk ražot 3.-4. gadā pēc stādīšanas. Ražība 70-90 kg no koka. Var produktīvi ražot 60-70 gadus. Ogas lielas, ar diametru 1-1,3 cm. Tās ir koši sarkanas, sulīgas, ar raksturīgu pīlādžu rūgtumu. Ļoti augststvērtīgas pēc ķīmiskā sastāva. Satur vidēji 45-63 mg% C vitamīnu, 400-540 mg% P vitamīnu un 0,45% B9 vitamīnu. No šī klona izaudzēta šķirne `Alaja Krupnaja`, kas ir mazāk rūgta.
GRANATNAJA (=MIČURINSKAJA GRANATNAJA) Ieguvis Mičurins attālajā hibridizācijā krustojot parasto pīlādzi Sorbus aucuparia x Crataegus sanguinea (assinssarkanā jeb lielaugļu vilkābele). Koki vidēja auguma, var audzēt arī krūmveidā. Vainags izretināts. Zari stingri, vidēji resni, labi saauguši ar stumbru. Lapas tumši zaļas, veselas, apakšdaļā plūksnaini šķeltas, augšdaļā olveida līdz eliptiskas, 15-17 cm garas, tumši zaļas, spīdīgas, izturīgas pret visām Latvijā sastopamajām pīlādžu lapu rūsām. Ziemcietība augsta, lai gan veciem kokiem pazeminās. Šķirne ir ļoti ātrražīga. Tā nereti ražo jau kokaudzētavā vai 2.-3. gadā pēc stādīšanas. Augļi ir ķiršu lielumā, skaisti spīdīgi, koši tumši sarkani, nedaudz šķautnaini. Garša patīkami saldskāba, sulīga, pilnīgi bez rūgtuma. Ražo katru gadu. Augļi aizmetas gan uz iepriekšējā gada pieaugumiem gan arī uz daudzgadīgajiem augļzariņiem. Pašneauglīga. Apputeksnē jebkura cita šķirne. Var aizmesties un attīstīties augļi arī bez apaugļošanās (apomiktiski), tad tie būs bez sēklām. Labi vairojas audu kultūrā un no lapainajiem spraudeņiem.
KONZENTRA Izdalīta Vācijā Kēningsvaldē no parastā pīlādža. Sākta izplatīt 30. gados. Koki ātraudzīgi, ar lielu, piramidālu vainagu. Ogas pasīkas, apaļas, gaiši oranžsarkanas ar biezu mizu. Nogatavojas augusta beigās un tad sāk nobirt. Pēc garšas vairāk skābas nekā `Rosina`, ar vāji rūgtenu piegaršu. Iznāk sevišķi garšīgi uzlējumi. Teicama pārstrādei. Satur līdz 220 mg% C vitamīna. Latvijā labi aug un labi ražo. Ziemcietība laba.
KRASAVICA Attālais hibrīds. Ieguvusi A. Tihonova krustojumā Sorbus aucuparia x Pyrus sp. (bumbieru putekšņu maisījums). Koki spēcīga auguma ar samērā stāvu vainagu. Lapas nepāra plūksnaini saliktas, spīdīgas, virspusē tumši zaļas, bet apakšpusē vāji pūkainas. Sastāv no 3-4 lapiņu pāriem. Ziemcietība un ražība augsta. Ražo periodiski. Sāk ražot 5.-7. gadā pēc stādīšanas. Pašneauglīga. Apputei der Ņevežinas pīlādži, arī pati der to apputei. Augļi lieli, līdz 1,5 cm plati, vidēji sver 1-1,5 g. Tie ir oranžsarkani, ar saldskābu atsvaidzinošu garšu. Der ēšanai svaigā veidā un arī pārstrādei. Ogas var saglabāt līdz pavasarim 0-1 oC temperatūrā nezaudējot garšu. Ar lapainajiem spraudeņiem vairojas slikti.
KRASNAJA Ņevežinas pīlādzis. Koks liels, ārēji līdzīgs šķirnei `Žoltaja`. Vainags plati piramidāls ar tieviem skeletzariem. Ziedpumpuri lieli, tumši brūni. Lapas ir garas, slaidas, vidēji 16-18 cm garumā ar 6-8 lapiņu pāriem. Virspusē tās ir koši zaļas, bet apakšpusē gaišāk zaļas. Raksturīga pazīšanas pazīme ir izteikts zāģzobains robojums gar apmalēm un visplatākās lapiņas pie pamata. Ogas ir lielas, ieapaļas. 1,1-1,2 cm garas un tik pat platas. Tās ir koši sarkanas, ļoti sulīgas, ar patīkamu saldskābu garšu. Augsta ziemcietība un ražība. ienākas septembra sākumā. No šīs šķirnes ir izdalīti 2 kloni -`Krasnaja saharnaja` un `Krasanaja krupnoplodnaja`.
KRASNAJA KRUPNOPLODNAJA  (=KRASNAJA KRUPNAJA, =KRUPNOPLODNAJA)  Šķirnes `Krasnaja` klons, kas atrasts Krievijā Tartaševas ciemā Vladimiras apgabalā. Kokiem ir plati piramidāls vainags. Skeletzari atiet 50-60 o leņķī. Pēc izskata līdzīga šķirnei `Žoltaja`, ar tādiem pašiem lokaniem, līdz zemei noliektiem zariem. Augļi lieli, ieapaļi, līdz 1.2 cm gari un 1,3 cm plati. Tie ir vāji šķautnaini, dzeltenīgi sarkani. Mīkstums sulīgs, ar saldskābu garšu. Ienākas septembra sākumā. Augsta ziemcietība un ražība, bet, tāpat kā citi pīlādži, ražo periodiski.
KRASNAJA SAHARNAJA Tas ir šķirnes `Krasnaja` klons, kas atšķiras no pamatšķirnes ir ar vēl saldākiem augļiem. Pārējās īpašības ir līdzīgas pamatšķirnei.
KUBOVAJA Viena no kvalitatīvākajām no Ņevežinas pīlādžiem izdalītajām formām. Pēc izskata atgādina parasto meža pīlādzi. Vainags plati piramidāls ar resniem zariem. Zari labi saaug ar stumbru, tādēļ bez atlūzumiem notur lielas ražas. Dzinumi tumši pelēkā krāsā ar lieliem iegareni, smailiem pumpuriem kuri klāti ar pelēkbrūnām zvīņām. Lapas lielas, zaļas no virspuses, bet apakšā pelēkas. Lapas atgādina parastos pīlādžus, tikai ir lielākas, sastāv no 7-9 lapiņu pāriem. Ziedi sīki. Pašneauglīga. Labi apputeksnējas ar jebkuru citu Ņevežinas klonu vai savvaļas pīlādžiem. Šķirne ir ziemcietīga un augstražīga. No pieaugušiem kokiem labas ražas gados var novākt 120-150 kg ogu. Šai šķirnei ogas ir lielas, līdz 1 cm platas un līdz 1,2 cm garas, iegarenas, ar 5 šķautnēm. Tās ir bijis iemesls nosaukumam. Ogas ir skaistas, koši oranžsarkanas, sulīgas un saldskābas. Var izmantot svaigā veidā un pārstrādei. Sāk ražot 5.-7. gadā pēc iestādīšanas. Ražo periodiski.
ĻIKJORNAJA Kolekcijās sastopamā šķirne ar šādu nosaukumu neatbilst oriģinālam pēc augļu krāsas. Īstā šķirne ir pazaudēta un nav atrodama pat tās izcelsmes vietā Mičurinskā. Esošā forma tāpat ir cēlusies no krustojuma parastais pīlādzis x īstā melnaugļu aronija ( tā nav pie mums audzētā). Var veidot kā nelielus, līdz 0,5-1 m augstus dabiska superpundurauguma kociņus vai arī krūmveidā. Lapas tumši zaļas, spīdīgas, veselas, bet atšķirībā no aronijām, tās ir apmēram līdz pusei daivaini iešķeltas. Rudenī krāsojas tumši bronzas sarkanas. Kociņi ir ziemcietīgi, neslimo ar pīlādžu lapu rūsām. Pašneauglīga šķirne. Apputeksnē Ņevežinas grupas šķirnes vai arī `Burka`. Ogas ir lielas, līdz 1,2-1,5 cm diametrā, spīdīgas, ļoti tumši brūni sarkanas (oriģinālajai šķirnei jābūt ar melni sarkanām ogām). Arī mīkstums tumši sarkans. Pēc garšas saldi, patīkami, ar ļoti vāji izteiktu aroniju piegaršu un bez aroniju velkošās, sausās piegaršas. Sula tikpat krāsaina kā aronijām, tumši rubīnsarkana. Koki labi ražo katru gadu. Ienākšanās laiks - septembra vidus. Piemērota ēšanai svaigā veidā, liķieriem, sulu iekrāsošanai, ievārījumiem.

ŅEVEŽINAS PĪLĀDZIS Tās ir vairākas formas, kas atlasītas Krievijā Ņevežinas ciemā Vladimiras apgabalā. Izplatītākās no tām ir guvušas nosaukumus `Krasnaja`, `Saharnaja`, `Kubovaja` un `Krupnoplodnaja`. Tās visas pēc būtības ir no parastā pīlādža Sorbus aucuparia ilgstoši audzējot ievēroti, atlasīti un savairoti kloni bez miecvielām.

ROSINA Morāvijas grupas šķirne. Pēc izskata atgādina `Edulis`, bet augļi ir vēl lielāki un garšīgāki. Var ēst svaigā veidā, var arī žāvēt un izmantot kā rozīnes. Pēc tā arī ir ieguvusi savu nosaukumu. Atrasta 1946. gadā Vācijā Zībnicas pilsētiņas zaļajā zonā. Latvijas apstākļos labi aug un ražo, bet periodiski. Ar gadiem ražas kļūst arvien bagātākas. Koki liela auguma, veselīgi. Augļi lieli, spīdīgi, sarkani. Garša saldskāba, aromātiska. Mīkstums sulīgs. Kaļķainās augsnēs var parādīties lapu hloroze.
ROSSICA Izcelsme precīzi nav zināma, tomēr domā, ka tas noteikti ir Ņevežinas pīlādža klons, kas tomēr ar dažām morfoloģiskām pazīmēm atšķiras. Koku augums, lapu lielums un augļu lielums atbilst sugai, bet lapiņas ir strupākas, to apmales pacilas, mazliet platākas un apakšējā trešdaļā ar veselu apmali. Augļi lodveidīgi, līdz 1,2-1,5 cm plati, koraļsarkani. Garša saldskāba ar vāji rūgtenu piegaršu. Tā ir maigāka nekā Morāvijas pīlādžiem. Garšīgi ir gatavoti pūdercukurā, bet neder kompotiem. Latvijā laidusi tirdzniecībā L.Špēta firma jau 1898. gadā.
ROSSICA MAJOR Ņevežinas pīlādža klons. Labāka nekā `Rossica`. Koki spēcīga auguma ar stāviem zariem. Galotnes pumpuri purpura krāsā. Lapiņas lielākas nekā pamatformai. Tās ir līdz 8 cm garas un 2,7 cm platas, virspusē matēti pelēkzaļas, apakšpusē vāji tūbainas. Lapas kāts un centrālā dzīsla iekrāsojas purpura toņos. Lapiņas apakšējā trešdaļā ir ar veselu apmali, bet augstāk rupji un dziļi zāģzobainas. Apmales pacilas ar strupu galu. Ogas ir sīkas, elipsveidīgas, aptuveni 1,5 cm platas, šarlaksarkanas ar maigu šķirnei `Rossica` līdzīgu skābu garšu. Rūgtuma nav. Garšīgas gatavotas pūdercukurā, bet kompotiem par maigu. Latvijā Špēta firma sākusi tirgot no 1903. gada.
RUBINOVAJA Attālais hibrīs starp Sorbus aucuparia x Pyrus sp. (bumbieru putekšņu maisījums). Atlasījusi A. Tihonova no Mičurina hibrīdu fonda. Koki vidēji ziemcietīgi, var apsalt stumbrs un skeletzari. Augsta ražība. Vidēja auguma. Lapas tumši zaļas, jaunās lapas ar sarkanīgu nokrāsu. Augļi vidēji lieli, līdz 0,9 g smagi, skaisti tumši rubīnsarkani līdz bordo tonī. Garša patīkama, saldskāba, ar paaugstinātu cukuru saturu. Ražot sāk vēlu. Ienākas septembra otrajā pusē. Var saglabāt līdz februārim - martam. Izmanto svaigas vai pārstrādei.
SAHARNAJA (=SAHARNAJA PETROVA) Ņevežinas pīlādzis. Izdalīta no Ņevežinas ciema klonu populācijas. Pēc izskata atgādina šķirni `Žoltaja`, tikai ar sīkākām un izteiktāk zāģzobainām lapām. Iespējams ir tās sēklaudzis. Koki ir spēcīga auguma, ar plati piramidālu vainagu. Ogas ir ieapaļas, aptuveni 1 cm diametrā. Oranždzeltenas ar gaiši dzeltenu, sulīgu, skābeni saldu mīkstumu. Ienākas aptuveni nedēļu pēc šķirnes `Žoltaja`. Ziemcietība un ražība augsta, ražo periodiski.
SORBINKA Ziemcietīga un plastiska šķirne. Koki ierobežota auguma. Lapas lielas, nepāru plūksnaini saliktas, lapiņas nesaskaras viena ar otru. Tās ir lancetiskas, to apmale apakšējā trešdaļā gluda, tālāk sekli zāģzobaina. Ogas ir lielas, vidēji sver 2-2,4 g. Tās ir ieapaļas līdz viegli strupi nošķeltas pie kausa, koši šarlaksarkanas ar vieglu, tikko manāmu dzeltenīgu nokrāsu un sīkiem zemmizas punktiņiem. Mīkstums dzeltens, sulīgs, maigs. Ķekari lieli, nokareni. Garša patīkama, saldskāba, bez miecvielām. Ienākas augusta beigās - septembra sākumā. Izturīga pret kaitēkļiem un slimībām.
TITAN Atlasīta no Mičurina sēklaudžiem. Iegūta krustojumā Sorbus aucuparia x Pyrus sp.+ Malus sp. (bumbieru un sarkanlapu ābeles putekšņu maisījums) Nosaukums iedots labās ikgadējās ražības un koka veselīgās augšanas dēļ. Pēc morfoloģiskajām pazīmēm ļoti līdzīga šķirnei `Granatnaja`, bet var atšķirt pēc mazāk šķeltām lapām un augļu garšas un krāsas. Koki nelieli, ar kompaktu vainagu, līdz 2,5 m augsti. Ziemcietība augsta. Ražo bagātīgi un katru gadu. Ātrražīga, ražo bieži jau kokaudzētavā vai 2.-3. gadā pēc stādīšanas. No 20 gadīgiem kokiem var novākt 120-160 kg ogu. Izturīga pret slimībām un kaitēkļiem. Koki ir ilgmūžīgi, labi ražo 35-40 gadus. Augļi ir lieli, rubīnsarkani, līdz 1,2 cm diametrā. Tie ir sulīgi, saldskābi, satur līdz 40 mg% Cvitamīna. Raksturīgs īpatnējs, vājš rūgtenums. Teicami vairojas audu kultūrās, ar lapainajiem spraudeņiem un ar lapu spraudeņiem.





 
Autorizācija
 

E-pasts:  
Parole:  
 

Reģistrēties
Aizmirsu paroli
 
 
Kalendārs
 
 
 Augu ziedēšanas kalendārs
 Augu ziedu un augļu tabula
 Augļu un ogu kalendārs
 
 
 
Informācija
 
Ērtākai stadisim.lv lietošanai iesakām izmantot Mozilla Firefox vai Google Chrome!
 
Reklāma











 

  
Autortiesības: stadisim.lv 2010 - 2022.
0.202354 - 7621