Aprīlis ir vislabākais stādīšanas laiks visiem augļu kokiem un krūmiem, izņemot aktinīdijas, vīnogas un zemenes. Tiklīdz augsnē var iedurt lāpstu, nevajadzētu vilcināties. Jo augsne mitrāka, jo labāk, no aukstuma saknes nebaidās

Augļu dārzā

- Veido kokiem vainagu, kamēr vēl necirkulē sulas.
- Pirms ziedēšanas miglo pret kaitēkļiem un sllimībām.
- Sprauž krūmogulāju koksnainos spraudeņus.
- Upenēm nolasa un dedzina pumpuru ērces bojātos pumpurus.
- Ja laiks ļauj, stāda augļu kokus, mēslo esošos (arī ogulājus).

- ar koksnainiem spraudeņiem pavairo ligustrus, forsītijas, filadelfus, ogu krūmus (tiem, tāpat kā lazdām, var veidot arī noliektņus);

- potē augļu kokus.

- ja nav saplaukušas ziemas šķirņu ābeles, vēl var griezt potzarus lai potētu mazvērtīgāku, bet izturīgāku vasaras ābeļu vainagos. Var potēt arī ar agrāk grieztiem, labi saglabātiem potzariem.

-Sāk stādīt augļu kokus un ogulājus.

- apkopj zemeņu stādus. (*Noņem visas vecās, bojātās, slimās, plankumainās lapas. Stādi jāaplaista ar kālija permanganāta šķīdumu. *pret kaitēkļiem-zemeņu dobi var aplaistīt ar priežu skuju novilkumu vai dzeramās sodas šķīdumu (1 ēdamkarote sodas uz lejkannu ūdens). Cīņai pret smecerniekiem (zemeņu dūrējiem) un pelēko puvi noderēs vietējā ražojuma ekoloģiski tīrais līdzeklis, kas nopērkams saimniecības preču veikalos, - Samtene. Samtene kā augšanas stimulators iedarbosies arī uz tomātiem, gurķiem, puķu stādiem un citiem augiem, kas pagaidām vēl gozējas stādiņu traukos uz palodzēm.)

-sēj uz lauka salātus, dilles (ik pēc nedēļas), pētersīļus, burkānus un redīsus, iepriekš aplaista ar 10 litros ūdens izšķīdinātu 1 ēdamkaroti komplekso minerālmēslu.

-kaļķo augļu kokus , lai pasargātu ābolu, bumbieru, ķiršu un plūmju ražu no augļu koku kaitēkļiem.

-Krūmiem (upenēm un ērkšķogām) apgriež vecos, sausos un sniega ielauztos zarus,līdz vidus nav melns vai caurs.

(Jāņogu krūmiem zaru galus nevajag griezt).

-ogu krūmiem nolasa kroplīgos un resnos pumpurus, tur noteikti iekšā snauž tārps.

 - apgriež arī avenes par 10-15 cm.

-ar Lerānu apziež sala un dzīvnieku radītos bojājumus un pēc zaru apgriešanas radušās rētas. Tas aizsargās pret sēnīšu, baktēriju un vīrusu izraisītām slimībām.

-Vīnogām vēdina ziemas piesegumus, bet pavisam nost noņemt tikai tad, kad vairs neprognozē sala atgriešanos .

-apgrieži vīnogas, ja tas nav izdarīts rudenī.

 Košumdārzā

- Sēj zālienu, atjauno bojātās vietas, veic aerāciju.
- Košumkrūmiem, ziemcietēm un sīpolpuķēm dod papildmēlsojumu, ja sniegs nokusis.
- Gatavo dobes gladiolu, dāliju, kannu un citu puķu stādīšanai.
- Noņem segumu un apgriež rozes, mežvīteņus un citus krūmus, kas ziedus veido uz jauniem dzimumiem.
- Stāda kokaugus.
- Dala cerus un pārstāda ziecietes, kas zied vasarā vai rudenī.

-stāda kailsakņu augus;

-pakāpeniski atsedz ziemā apsegtos augus. Augi pilnībā jāatsedz siltā, bet apmākušā dienā;

-pirms lapu plaukšanas apgriež lapu kokaugu dzīvžogus;

-apgriež krūmus, kas ziedus veido uz jaunajiem dzinumiem;

-piķē vasaras puķu dēstus;

-mēneša beigās stāda gladiolas, dālijas;

-dobēs var sēt izturīgākās vasaras puķes, piemēram, kliņģerītes, bet no aprīļa vidus arī citas, piemēram, alises, matiolas, plīvurpuķes, ģipsenes, nigellas, rudzupuķes;

-sakopj zālienu – sagrābj lapas, sakritušos zariņus, izgrābj sūnu un mēslo, piemēram, ar pavasara mēslojumu. Ja aprīļa beigās laiks ir silts, sāk pļaut;

-veic aerāciju;

-pirms aktīvās veģetācijas sākuma pārstāda ziemcietes;

-rūpīgi laista pārstādītos augus, jo to sakņu sistēma parasti ir cietusi un tie slikti uzņem ūdeni;

-līdz ar sniega nokušanu mēslo rudenī stādītās sīpolpuķes;

-ūdenskrātuves pēc ziemas iztīra, uzstāda filtrus un strūklakas, siltā laikā uzsāk zivju piebarošanu;

-pārrok komposta kaudzi.

-Vai nu vakarā vai tad, kad laiks ir apmācies, var jau atsegt rozes.
-Sēj zālienu

- Apgriež un nomēslo viršus

-Rozēm noņem segumu un apgriež līdz veselai koksnei, virs pumpura. Samēslo ar organisko mēslojumu vai speciālu rožu minerālmēslojumu

- Pēc noziedēšanas apgriež ziedošos krūmus, kas zied pirms lapu plaukšanas, piemēram, forsītijas.

-Apkopj ziemciešu dobes – atbrīvo no pērnā gada atliekām, mēslo, mulčē.

- Spēcīgi apgriež augststumbra vītolus un blīgznas, tad tie izdzīs garus jaunos dzinumus, uz kuriem nākamā pavasarī būs daudz skaistu pūpolu.

-stāda vai pārstāda ūdensrozes

-sargā augus no izslīkšanas rokot seklus grāvīšus ar noteci uz kādu vēl zemāku vietu(īpaši jūtīgi aprikozi, persiki un zemenes.)

Sakņu dārzā

- Sēj burkānus, dilles, pētersīļus, spinātus, siltumnīcā vai zem plēves - redīsus, salātus.
- Rabarneriem liek plēves nojumi agrākai ražai.
- Pārrok kompostu.

- Labā, dziļi sastrādātā augsnē sēj melnsaknes.

-stādīt mārrutkus. Ģimenei pietiek ar vienu vai pāris mārrutkiem, ko stāda atsevišķi no pārējiem dārzeņiem vieglā, tomēr barības vielām bagātā augsnē. Stāda viengadīgos 15-30 cm garus sakņu dzinumus, iepriekš noberžot tiem sīkās sānsaknītes.
- Kad no zemes izlīduši topinambūri, var vēl vākt un lietot bumbuļus. Tie nav visai garšīgi un nav tik viegli notīrāmi kā kartupeļi, bet skaitās ļoti veselīgi. Ja grib tos pārstādīt jaunā vietā, stāda vidēji lielos bumbuļus, bet no vecās vietas jācenšas izvākt visus, citādi tie savairojas kā nezāles.

- Stāda agros kāpostus.

-Ja augsnes temperatūra ir ne zemāka par 8 °C, var stādīt agros kartupeļus.

Telpās
- Pārstāda telpaugus, mazgā tiem lapas.
- Pavairo telpaugus ar spraudeņiem vai ceru dalīšanu.
- Mēslo puķes (īpaši ziedošās) un cītīgi laista.
- Siltā laikā sāk stādīt puķes balkona puķu kastēs.

-pārstāda telpaugus un pārbauda, vai nav savairojušies kaitēkļi.

- mēslo telpaugus. Pavasarī un vasaras sākumā tas jādara ik pa 7-10 dienām, ikreiz lietojot vājas koncentrācijas organisko mēslojumu vai arī attiecīgu bioloģisko mēslojumu katrai sugai.

-Laistam,mēslojam un norūdam viengadīgo un divgadīgo puķu dēstus. (katru dienu uz vairākām stundām iznes pagalmā vai noliek uz balkona, lai tie pamazām pierod pie āra apstākļiem, sākumā noēno, lai tos neapdedzinātu

Sēj:

- Piķē tomātus un vasaras puķu dēstus.
- Sēj garšaugus, ziedkāpostus un vēlos galviņkāpstus.
- Kūdras podiņos sēj gurķus, dažādus ķirbjaugus.
- Lecektīs dēstiem sej amarentus, asteres, ipomejas, kohijas, limojas, flokšus, samtenes, cinijas

-Sēj siltumnīcā vai jau dārzā redīsus, arī burkānus un sakņu pētersīļus.
-sēj sīpolus, jo sīpoli ir pietiekami aukstumizturīgi. Agri sēti un rūpīgi kopti sīpoli paspēs līdz rudenim izaugt un nobriest.

-Vēl var paspēt iesēt un izaudzēt dēstus gomfrēnām, rudbekijām, asterēm, puķzirnīšiem.

-Pēdējais laiks būtu iesēt nu jau lecektī vai dārzā (kur tas iespējams), nosedzot ar agrotīklu, vēlīno un vidēji vēlīno šķirņu kāpostus, kas paredzēti skābēšanai vai uzglabāšanai ziemā līdz pavasarim.

-Tad pat jau sēj arī salātus un spinātus.

-Sēj arī burkānus, redīsus, pētersīļus.
-Var sēt kumelītes. Kumelītes noder ne tikai zāļu tējām un kompresēm, tās satur daudz kalcija un kālija un ar vāju kumelīšu tēju var laistīt komposta kaudzi un arī dārzeņus.

-Sēj salātus, dilles, spinātus, lapu pētersīļus, kolrābjus, mangoldus.
-Izmēģina audzēt arī tādu piemirstu garšaugu un ārstniecības augu kā lapu kārvele (nākamā gadā vairs sēklas nebūs jāpērk, jo tās viegli nogatavojas un var izsēties pašas).

- ja augsne būs pienācīgi iesilusi, dobēs var sēt dimorfotēkas, godēcijas, smaržīgos puķzirnīšus, matiolas, nemofīlas, nigellas, rezēdas un ešolcijas
- Siltumnīcās sēj viengadīgās puķes – vasaras dālijas, samtenes, cīnijas, alises, puķzirnīšus, lavateras, saulespuķes, rudbekijas u.c

Pagrabā

-          Gatavo kartupeļus stādīšanai - diedzē, noliek gaismā.
- Pārlasa dārzeņus, izmet bojātos.