Sākums
   
Katalogs
   
Pakalpojumi
   
Galerija
   
Uzņēmumi
   
Pasūtīt
   
Kontakti
 
78
 
Meklē augu grupas, augu veidus, augus, uzņēmumus, uzņēmumu darbības veidus!


 
Pasākumi
 

Pievieno savu pasākumu!
 
Raksti
 

Augļu koki
AUGĻU KOKU APGRIEŠANA...
 
Sīpolpuķes
Liliju stādīšana....
 
Rozes
Rožu mēslojums OSMOCOTE-kā tas darbojas?...
 
Telpu augi
LU Botaniskajā dāŗzā zied acālijas....
 
 
Iesakam
 
1
 Plūme Stanley
2
 FLOROVIT mēslojums mellenēm, 3kg
3
 Īriss zemais bārdainais ‘ZILI ZAĻI BRĪNUMI’
4
 Egle asā "Hoopsii"
5
 Tūja rietumu "Yellow Ribbon"
6
 Sakura-Japānas ķirsis "Amanogawa" 100-120 cm
7
 Augstais bārdainais īriss "Code Red"
8
 
9
 Lilija pildīta Soft Music
10
 Kadiķis Bonsai
 
Statistika
 

 Stādi: 5004
 Stādu veidi: 3709
 Stādu vienības: 331862
 Uzņēmumi: 24
 

     
 

Visi (112)  Augļu koki (5)  Augsnes uzlabošana (4)  Ciemos dārzā.... (1)  Dārza darbu kalendārs (3)  Dārzeņi (8)  Dažādi (16)  Lapu koki un krūmi (10)  Ogulāji (8)  Receptes (1)  Rozes (4)  Sēklas (1)  Sīpolpuķes (7)  Skuju koki (1)  Telpu augi (1)  Vīnogas (1)  Zāliens (1)  Ziedi (12)  Ziemcietes (16)  
 
Raksti > Raksta apraksts
Pievienoja: Agita (Admin) - 06.10.2010

Kā kopt peonijas ( pujenes )?


Kā kopt peonijas/pujenes/

Daudzām pasaules tautām eksistē leģendas par pujenēm, tām piedēvē ārstējošu un maģisku spēku. Ķīnā, kura ir pujeņu dzimtene, dāvāja šo ziedu jaunlaulātajiem kā simbolu – mūžīgas mīlestības, veselības un laimes vēlējumu. Bet pujeņu audzēšana skaitījās kā pati dievbijīgā nodarbošanās.

Visvairāk izplatītākās ir lakstveida pujenes. Tie ir līdz 90 cm gari, daudzgadīgi augi, ar skaistām lapām, gariem ziednešiem un prāviem, kupliem un bieži pildītiem ziediem. Lakstveida pujenes var augt vienā vietā diezgan ilgu laika posmu, tāpēc ir ļoti liela nozīme vietas izvēlei. Priekšroku vajadzētu dot saulainām, labi iesilušām un no vēja pasargātām vietām. Nevajadzētu stādīt tuvu kokiem vai krūmiem, jo tās necieš sacensību cīņā par barības vielām un mitrumu. Pujenes arī necieš vietas, kur uzkrājas ūdens, jo šādās vietās augam sāk pūt saknes un tas iet bojā. Ja jums tomēr neizdevās savā dārzā atrast ideāli piemērotu vietu, tad tomēr nodrošiniet labu drenāžu pujeņu stādīšanas vietai. Nebūs lieki, ja stādāmo dobītes vietu pacelsiet augstāk, virs pārējās zemes līmeņa

Vislabāk pujenes stādīt augustā–septembrī. Pujenes labi aug praktiski visās augsnēs, kuras ir bagātas ar barības vielām, bet vairāk piemērota skaitās smilšmāla augsne. Ja jūsu dārzā augsne ir smaga, mālaina, tad pirms pujeņu stādīšanas to vajag "atvieglot" ar kūdru, trūdvielām un smiltīm. Ja lauciņš atrodas vietā, kur dominē smiltis, vajag pievienot mālus, kūdru un trūdvielas. Pujenes dod priekšroku neitrālam augsnes pH (6 – 7). Bet tagad jebkurā dārzkopības veikalā piedāvā kūdru ar dažādu pH, pujeņu stādīšanai jāpērk kūdra ar neitrālu pH.

Kad ir izvēlēta vieta, nepieciešams pareizi sagatavot stādīšanas bedri. Tā kā pujeņu sakņu sistēma saaugs platumā un dziļumā līdz 70 cm, izrok 70 x 70 x 70 cm bedri. Bedri vēlams sagatavot dažas dienas pirms pujenes stādīšanas. Bedres lielāko daļu aizpilda ar augsnes maisījumu, kurš sastāv no vienādām daļām lapu zemes un trūdvielām, kurām ir pievienoti pelni vai minerālmēsli (uz 15 – 10 kg augsnes maisījuma ņem 200 g superfosfāta). Augšējo slāni stādāmajai bedrei aizpilda ar tīru auglīgu augsni, kura nesatur mēslojumu. Saknes jāizklāj tādā veidā, lai pumpuri atrastos ne zemāk par 5 cm no augsnes līmeņa. Ļoti svarīgi ir, lai neiestādītu vairāk kā ir vajadzīgs, savādāk pujenes vienkārši neziedēs. Pēc iestādīšanas pujenes bagātīgi laista un mulčē ar sausu zemi vai neitrālu kūdru.

Pavairošana

Visērtākais un produktīvāks pujeņu pavairošanas veids ir sakneņa dalīšana, to vislabāk darīt augustā – septembrī. Pirms sākt sakneni dalīt, vajag izrakt pujeņu krūmu, rokot diezgan lielā attālumā no paša krūma. Saknes uzmanīgi izņem ar dakšām vai rokām, cenšoties nesavainot sakneņus. Jāatceras, ka pujenes saknes var sasniegt dziļumā 60 – 70 cm. Krūms uzmanīgi jākustina, nedrīkst raut aiz kātiem, jo tad var noraut pumpurus no sakneņiem, kas pavisam nav vēlams. Pujenes saknes ir ļoti trauslas un mēdz lūzt. Bedrē palikušos sakņu gabaliņus arī var izmantot kā stādāmo materiālu. Sakneņus rūpīgi nomazgā un novieto 2 – 3 stundas ēnainā vietā, lai saknes kļūtu vairāk elastīgas un, lai pie sekojošās dalīšanas nelūstu. Eksistē vairāki sakneņu dalīšanas veidi – ar asu lāpstu (vai ar lielu nazi) sagriež vairākās daļās vai krūma centrā iedzen koka ķīli, kurš ir novietots uz izturīga un īsa dēļa, un krūms pats it kā sašķeļas vairākās daļās. Svaigos griezumus aizrīvē ar saberztām koka oglēm. Pirms stādīšanas stādāmo materiālu apstrādā pret sēnīšu slimībām profilaktiskos nolūkos – kodinot 1% vara vitriola šķīdumā vai stiprā kālija permanganāta šķīdumā. Stādīšanai atlasām auga daļas, kurām ir 3 – 5 pumpuri uz saknēm. Tās auga daļas, kurām ir mazāks skaits pumpuru uz saknēm un vienkārši atlūzušās sakņu daļiņas, var pārstādīt atsevišķi. Un pēc 2 – 3 gadiem izmantot kā pilnvērtīgu stādāmo materiālu.

Kopšana

Pieaugušu augu kopšana balstās uz to laistīšanu, ravēšanu, mēslošanu, rušināšanu un augsnes mulcēšanu. Pujenei nav nepieciešama bieža, bet gan bagātīga laistīšana. Pietiks, ja reizi nedēļā zem katra krūma izlej 3 spaiņus ūdens, un augam nepieciešamais mitrums tiks nodrošināts. Pēc laistīšanas augsni vajag uzrušināt un mulčēt. Vairāk uzmanības ir nepieciešams jaunām pujenēm, tām pēc pārstādīšanas pirmos divus gadus nevajadzētu ļaut ziedēt. Rekomendē pat izraut visus pumpurus, kad tie sasniedz zirņa grauda lielumu. Auga kāts ziedēšanas laikā ne vienmēr var noturēt lielos, kuplos un lieliskos ziedus. Tāpēc jau pumpuru veidošanās laikā zem krūma vajag novietot balstus. Griežot ziedus, uz krūma vajadzētu atstāt ne mazāk kā pusi auga kātiem, lai augs nenovājinātos un sāktu veidot jaunus sakņu pumpurus nākamajai ziedēšanas sezonai.

Vēlu rudenī, kad ir pirmās salnas, virszemes krūma daļu nogriež un sadedzina.

Jaunos stādījumus vajadzētu uz ziemu apklāt ar kūdru vai trūdvielām. Pieaugušās pujenes piebaro visas veģetācijas perioda laikā. Paša auga augšanas perioda sākumā nepieciešams slāpeklis, pumpuru veidošanās un ziedēšanas periodā – slāpeklis, fosfors un kālijs, bet pie sakņu pumpuru veidošanās sākšanas tikai – fosfors un kālijs. Pirmo piebarošanu veic, kad vēl ir sniegs – vienkārši izbārstiet un reizē ar sniega kušanu barības vielas nokļūst augsnē. Otrā – pumpuru veidošanā periodā. Ļoti svarīga, lai iegūtu kvalitatīvus ziedus. Trešo piebarošanu veic pēc divām nedēļām kopš noziedējuši ir augi. Nepieciešama, lai izveidotos atjaunošanās pumpuri un uzkrātos nākamajai sezonai barības vielas.

Kokveida peonija

Kokveida jeb krūmveida peoniju (Paeonia arborea) dzimtene ir Himalaju plakankalnes, kur tās aug sausās un akmeņainās vietās. Tāpēc šīm peonijām ir dziļa mietsakne, kas nepieciešama, lai atrastu un uzsūktu ūdeni no dziļākiem augsnes slāņiem.

Krūmveida peonijas atšķiras no mums labi pazīstamajām lakstainajām peonijām arī ar to, ka virszemes daļas nenosalst, tās pārkoksnējas un rudenī augs tikai nomet lapas, tās ir augstākas, ar citādu zieda krāsu, formu. Pasaulē izplatītākās ir sufruticosa grupas krūmveida peonijas. To ziedu lielums ir no 15 līdz 25 centimetriem, krāsa parasti ir balta, bet zieda vainaglapām pie pamatnes ir tumši violets plankums. Taču mūsdienās ir radītas arī šķirnes bez plankuma. Šīm peonijām raksturīgs spēcīgs aromāts. Krūma augstums var sasniegt divus metrus.

Mūsdienās ir sakrustotas lakstainās ar krūmveida peonijām un iegūts vēl lielāks jaunums – starphibrīdās peonijas. Tām ir kokveida peoniju ziedi, bet nav viena mietsakne, kas ļoti apgrūtina Peonia arborea pavairošanu. Starphibrīdās peonijas ir nedaudz zemākas, krūma augstums ir viens metrs, stādi ir zemi un kupli.

Peoniju audzētāji vienbalsīgi norāda, ka šā auga skaistums slēpjas ne tikai milzīgajos ziedos, to burvīgajā smaržā, bet arī lapu dekorativitātē. Tās rudeņos un pavasaros iekrāsojas sārtā tonī. Peonijas zied maijā. Visi pumpuri uzreiz neatveras, tāpēc par to skaistumu var priecāties vairākas nedēļas.

Rūpīgi jāizvēlas vieta

Krūmveida peonijas jāstāda paliekošā vietā. Tās, sākot no ceturtā gada, ir grūti, pat neiespējami pārstādīt, jo sakne ir liela, sulīga, gandrīz kā burkāns. Tā viegli lūst. Pārstādot jūs stipri traumēsiet augu un tas var pārtraukt ziedēšanu uz daudziem gadiem. Tāpēc peonija jāstāda paliekošā vietā, to rūpīgi izvēloties. Līdz tam brīdim, ja vēlas, krūmveida peoniju var audzēt konteinerā.

Peonijas var iestādīt saulainajā, ēnas vai pat ziemeļu pusē. Vislabāk tās jutīsies saulainā vietā, var augt arī pusēnā, bet ne pilnīgā noēnojumā. Vienīgi nevajadzētu izvēlēties vietu, kur ir pārlieku mitrs. Tāpēc peonijas jāstāda caurlaidīgā augsnē. Ja piemājas dārziņā ir ūdens necaurlaidīgs māls, ir jāizrok liela bedre – metru dziļa, tās apakšā kādā 15 cm slānī jāieklāj šķembas, kas sajauktas ar augsni, bet pārējā daļa jāpiepilda ar trūdvielām bagātu augsni.

Ja nopērkat nelielu divus trīs gadus vecu stādiņu, to ieteicams pirmos trīs gadus pirms ziemas piesegt ar sausu kūdru, uzberot uz krūmu vismaz pāris spaiņus. Pavasarī kūdru ņem nost. Sasniedzot septiņu astoņu gadu vecumu, krūms sāk ziedēt.

Lai paātrinātu auga attīstību, jauno stādiņu var mēslot, izmantojot ilgtermiņa mēslojumu pavasarī, bet vēlāk ātrākas iedarbības preparātu pēc vajadzības. Lielos krūmus mēslot tikpat kā nav nepieciešams. No to nokritušajām lapām dabīgi veidojas trūdzemes slānis. Augs drīzāk var ciest no pārmēslošanas nekā no barības vielu trūkuma. Jo saknes ir ļoti dziļas, tajās arī tiek uzkrātas barības vielas. Vienīgi, ja vēlas panākt jauno stādiņu ātrāku attīstību, var mēslot līdz Jāņiem ar šķīstošo komplekso mēslojumu. Tad attīstīsies garāki dzinumi.

Pircējam iegādājoties mazu divus trīs gadus vecu stādiņu, jārēķinās, ka būs jāgaida kādi pieci seši gadi, līdz ieraudzīs pirmos ziedus. Lētāki ir no sēklām audzētu peoniju stādi. Ziedēšanas vecumu sasniegušie šķirnes potētie peoniju stādi ir dārgi – 50 – 150 lati.

Ja pujenes nezied, iemesli varētu būt dažādi:

Nepareizi izvēlēta stādīšanas vieta – pārāk ēnaina, tuvu pie lieliem kokiem un krūmiem;

Auga sakņu sistēma atrodas vietā, kur uzkrājas ūdens – nav drenāžas.

Nav ievērots stādīšanas dziļums – sakņu kakliņš atrodas pārāk zemu.

Augsnes skābums pārāk liels.

Nepietiekoša laistīšana un nabadzīga piebarošana pagājušajā gadā.

Sakņu pumpuru apsalšana, jo nav ziemā bijuši apsegti vai pavasara salnās apsalst.

Rudenī pārāk ātra lapu apgriešana, pirms viņu dabiskās veldrēšanās.

Nepareiza sakneņu dalīšana (uz īsa sakņu gabaliņa ir daudz pumpuru).

Vecs augs.

 




 
Autorizācija
 

E-pasts:  
Parole:  
 

Reģistrēties
Aizmirsu paroli
 
 
Kalendārs
 
 
 Augu ziedēšanas kalendārs
 Augu ziedu un augļu tabula
 Augļu un ogu kalendārs
 
 
 
Informācija
 

Ērtākai stadisim.lv izmantošanai aicinām izmantot Firefox vai Google Chrome

 
Reklāma











 

  
Autortiesības: stadisim.lv 2010 - 2024.
0.121543 - 10021