Raksts no Latvijas avīzes sadaļas Praktiskais Latvietis.
Melnķiršu naktene (Solanum melanocerasum), tautā saukta par dārza melleni, ir ļoti līdzīga pie mums izplatītajai indīgajai dārza nezālei melnajai naktenei (Solanum nigrum). Tas ir viengadīgs, apmēram 1 m augsts nakteņu dzimtas augs ar stāvu, stingru, stipri zarainu stublāju un olveidīgām lapām. Ziedi nelieli, balti (kā tomātiem), ogas izskatās līdzīgas upenēm – apaļas, purpurmelnas, līdz 1 cm diametrā, sakārtotas ķekaros, ar pliekanu garšu. Ienākas no augusta līdz oktobra beigām, no krūma var ievākt pāris sauju ogu. Naktene var arī aizķerties dārzā, jo tai ir laba pašizsēja, un ar laiku kļūt par jaunu invazīvo augu Latvijā.
Augs (negatavas, zaļas ogas, lapas, stublājs) satur toksiskos glikoalkaloīdus – solanīnu, solasodīnu un hakonīnu, kas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu vai iedarboties uz centrālo nervu sistēmu. Gatavas ogas var ēst svaigas, gatavot ievārījumu, izmantot pīrāgu, smalkmaizīšu pildīšanai, kā arī konservēt vai saldēt plastmasas maisiņos.
Pašlaik ap šo augu (līdzīgi kā savulaik ap zelta stīgu un rožaino rodiolu jeb zeltsakni) sacelta milzīga ažiotāža: to uzskata teju vai par panaceju pret visām slimībām – ogās esošās vielas uzlabojot redzi, veicinot gremošanu un aktivizējot zarnu trakta darbību, nostiprinot asinsvadu sieniņas, palīdzot pret vēnu varikozi, artrītu un locītavu sāpēm, ārstējot neirozes, remdējot galvassāpes. Tomēr zinātniskajā medicīnā melnķiršu naktene nefigurē kā ārstniecības augs, pagaidām nav arī zinātniski pamatotas informācijas par tās ārstnieciskajām īpašībām, tādēļ vajadzētu ievērot piesardzību.
Meklēt Stādīsim.lv katalogā Ogulāji.
