Pārstāda katru gadu
Tulpes ieteicams pārstādīt katru gadu. To sīpolus stāda rudenī – no septembra beigām līdz pat brīdim, kad zeme ir sasalusi un stādīt vairs nav iespējams. Stādot tulpju sīpolus, pats svarīgākais nosacījums – lai augsnes temperatūra nebūtu augstāka par +90C. Tulpju stādījums nākamajā gadā būs visveselīgākais, ja sīpoli rudenī iestādīti vēsā līdz aukstā augsnē.

Tulpes stāda trīs sīpolu dziļumā, tātad, jo lielāks sīpols, jo dziļāk, un otrādi. Taču par dziļu tulpes iestādīt nav iespējams – ir aprakstīti gadījumi, kad Tulipa greigii sīpoli savvaļā atrasti 70cm dziļumā. Ar stādīšanas dziļumu var regulēt šķirnes vairošanās intensitāti – jo seklāk tiek iestādīti sīpoli, jo lielākas sīpolu ligzdas var norakt nākamajā vasarā, bet dziļāk iestādīti sīpoli viedos maz, toties izmēru ziņā lielus sīpolus (lielumu ietekmē arī šķirnes īpašības). Stādīšanas dziļums ir atkarīgs no augsnes struktūras – jo irdenāka vai smilšmālaināka augsne, jo dziļāk ieteicams stādīt, jo smagāka un mālaināka, jo seklāk. Vidējais ieteicamais stādīšanas dziļums 8-10cm. Pirms stādīšanas, sagatavojot vietu tulpēm, augsnē iestrādā rudens mēslojumu, kas ir lēni šķīstošs un kurā nav slāpekļa. Uz kvadrātmetru izkaisa apmēram sauju mēslojuma. Labi, ja augsnē iestrādā satrūdējušus kūtsmēslus un kompostu. Augsni ieteicams sastrādāt vismaz vienas lāpstas dziļumā.

Gulda smilšu gultiņās
Pārbaudīts padoms ir sīpolus stādīt tā saucamajā smilšu gultiņā – bedrītes vai vadziņas dibenā pirms sīpolu ielikšanas ber smiltis vai sijātu granti apmēram 1cm biezumā. Uz smilts izvieto sīpolus, tos atkal pilnībā apber ar smilti vai granti un pēc tam uzrauš augsni. Pirms dobes nolīdzināšanas to pārkaisa ar kādu kaļķojamo materiālu (dārza kaļķi, dolomītmiltiem, lapu koku pelniem), ar grābekli nolīdzina dobes virsmu, cenšoties sadrupināt visus kaļķojamā materiāla kunkuļus, un pieblietē. Tad dobi apber ar kūdru vai citu mulčēšanai izmantojamu materiālu. Stādīšana pabeigta!

Mēslo mēreni, smidzinot
Pavasarī, tūlīt pēc sniega nokušanas, tulpju stādījumam dod slāpekļa mēslojumu, vislabāk – kalcija nitrātu (var arī amonija nitrātu), izkaisot vienu sauju uz kvadrātmetru. Jāraugās, lai minerālmēslu graudiņi neiebirtu tulpju lapu rozetēs, jo izšķīdušie graudiņi radīs apdegumus uz tulpju lapām, ziedkātiem vai pumpuriem, kas savukārt izraisīs lapu, ziedkātu vai pumpuru kroplības. Līdz tulpju ziedēšanai tās piebarot ieteicams reizi 10-14 dienās ar kompleksajiem minerālmēsliem, vislabāk izšķīdinātā formā, piebarošanu apvienojot ar stādījumu laistīšanu. Ieteikums – tulpes piebarot caur lapām, barības šķīdumu izmiglojot. Šim šķīdumam atkarībā no nepieciešamības pievieno arī kādu fungicīdu (lai pasargātu tulpes no pelēkās puves iespējamiem postījumiem siltā un mitrā laikā) vai insekticīdu (lai mazinātu laputu aktivitāti). Profilaktiskos miglojumus veic līdz par sīpolu norakšanai.

Laiks sīpolu rakšanai
Tulpes rok, kad laksti sāk dzeltēt. Ar norakšanu kavēties nav vēlams. Jo ilgāk sīpols atradīsies siltā un mitrā augsnē, jo lielāka iespēja tam inficēties ar dažādām slimībām. Noraktos sīpolus nedrīkst turēt tiešos saules staros. Tos atbrīvo no vecā sīpola izkaltušajām zvīņām jeb čabām. Līdz stādīšanas laikam rudenī sīpolus glabā labi vēdināmā, siltā telpā ar vidējo temperatūru ap 200C. Tūlīt pēc norakšanas vai tiešu pirms stādīšanas sīpolus ieteicams profilaktiski kodināt ar kādu no veikalos nopērkamajiem fungicīdiem, ievērojot uz iepakojuma norādītās devas.

Lieliski priekšaugi un pēcaugi tulpēm ir samtenes un kliņģerītes. Mēnesi pirms tulpju sīpolu stādīšanas samtenes iestrādā paredzētās dobes vietā, sakapājot tās ar lāpstu un ierokot augsnes virskārtā. Tā tiek atveseļota augsne un uzlabota tās struktūra.

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Dārzā