Sākums
   
Katalogs
   
Pakalpojumi
   
Galerija
   
Uzņēmumi
   
Pasūtīt
   
Kontakti
 
85
 
Meklē augu grupas, augu veidus, augus, uzņēmumus, uzņēmumu darbības veidus!


 
Pasākumi
 

Pievieno savu pasākumu!
 
Raksti
 

Augļu koki
AUGĻU KOKU APGRIEŠANA...
 
Sīpolpuķes
Liliju stādīšana....
 
Rozes
Rožu mēslojums OSMOCOTE-kā tas darbojas?...
 
Telpu augi
LU Botaniskajā dāŗzā zied acālijas....
 
 
Iesakam
 
1
 Roze Vīteņroze ALIBABA
2
 Plūme "Silvia"
3
 Lazda parastā " Syrena"
4
 Roze Krūmroze GEORGES DENJEAN- franču
5
 Īriss zemais bārdainais "China Peach"
6
 
7
 Narcise Price Winner 12/14 5gb.
8
 Roze Klājeniskā JUANITA
9
 Roze Tējhibrīdroze SUNSET SONG
10
 Priede Veimuta augststumbra "Greg"
 
Statistika
 

 Stādi: 5004
 Stādu veidi: 3709
 Stādu vienības: 331862
 Uzņēmumi: 24
 

     
 

Visi (112)  Augļu koki (5)  Augsnes uzlabošana (4)  Ciemos dārzā.... (1)  Dārza darbu kalendārs (3)  Dārzeņi (8)  Dažādi (16)  Lapu koki un krūmi (10)  Ogulāji (8)  Receptes (1)  Rozes (4)  Sēklas (1)  Sīpolpuķes (7)  Skuju koki (1)  Telpu augi (1)  Vīnogas (1)  Zāliens (1)  Ziedi (12)  Ziemcietes (16)  
 
Raksti > Raksta apraksts
Pievienoja: LU BotaniskajÄ - 28.12.2011

Eksotiskās dzegužkurpītes- Cypripedium


Dzegužkurpītes (Cypripedium)

Ar uzmestu lūpiņu, košas un maigi smaržojošas- neparasti skaistas un daudzveidīgas puķes. Tās var kļūt par katra dārza lepnumu!

Dzegužkurpītes vai Veneras kurpītes (Cypripedium) pieder pie orhideju dzimtas. Ģintī ir aptuveni 25 sugas, daudz varietāšu un selekcionāru izveidotu šķirņu. Ģints nosaukums radies no grieķu valodas un nozīmē- Kipridas kurpīte (Kiprida ir viens no dievietes Veneras vārdiem). Dzegužkurpītes izplatītas no tropiskās zonas līdz ziemeļiem. Tās aug taigas zonā Ziemeļos, Sibīrijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Eiropā, Āzijā, Borneo, Sumatras un Filipīnu salās.

Dzegužkurpītes ir ļoti dekoratīvi, daudzgadīgi, 20-80 cm augsti lakstaugi ar horizontālu, resnu sakneni un garām piesaknēm. Ziedi biežāk pa 1-3, retāk 6-12 uz kāta, diezgan lieli, savdabīgas formas, kas veidojas no apziedņa lapām un lūpas (kurpītes). Tie ir dažādās krāsās, ar patīkamu vaniļas aromātu. Ziedus apputeksnē bites. Zied 2-3 nedēļas.

Augu saknes dzīvo simbiozē ar sēņotni- mikorizu, kas tām palīdz sadalīt organiskās vielas un uzņemt minerālsāļus. Pēc noziedēšanas apputeksnētie ziedi veido pogaļas, kurās atrodas ļoti daudz sīku sēklu- pogaļās to ir daudzi tūkstoši. Tikai pateicoties lielajai produktivitātei, milzīgajam sēklu daudzumam, dzegužkurpītes spēj izdzīvot, jo dabā uzdīgst tikai nedaudzas no visām sēklām. Sāk augt tikai tās, kuras atrod saskarsmi ar sēņotni. Visbiežāk tā ir Rhizoctonia ģints sēne.

No sēklas uzdīgšanas līdz auga uzziedēšanai paiet ilgs laiks, dažkārt pat 15-20 gadi. Dzegužkurpītes aug ļoti lēni, tāpēc lielākajai daļai sugu noteikts aizsargājam auga statuss.

Dzegužkurpītēm ir daudz sugu, kuras var audzēt arī dārzos Latvijā, taču pagaidām tās vēl ir liels retums. Palielu kolekciju ir iespējams aplūkot Grobiņas botāniskā dārzā, kā arī, ja paveicās nopirkt kādu stādiņu. Tomēr vislielākā stādu izvēle ir ārzemju interneta veikalos.

Bezstumbra dzegužkurpītes /Cypripedium acaule (sin. Cypripedium humile)/- saknenis īss, stublājs neievērojams, no tā pie pašas zemes veidojas divas lapas. Ziedkāts 15-35 cm augsts, tā galā lielākoties viens liels zieds. Apziedņu lapas zaļganīgi purpura. Lūpa (kurpīte) rozīgi purpura krāsā, retāk- balta. Ziedi smaržīgi. Aug Ziemeļamerikas kalnu mežos smilšainās un klinšainās augsnēs.

Dzeltenā dzegužkurpīte /Cypripedium calceolus/- augi 15- 50 cm gari, saknenis resns, horizontāls, ar garām, stingrām piesaknēm. Stublājs gaiši zaļš, viegli pūkains, ar 3-5 lapām. Lapas  ovāli eliptiskas, no abām pusēm pārklātas ar rupjiem matiņiem. Ziedi visbiežāk pa vienam, retāk- pa diviem vai trim. Apziedņa lapas sarkanbrūnas. Ziediem patīkams aromāts. Zied vasaras vidū. Savvaļā sastopama Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Japānā, Ķīnā, Mongolijā, Meksikā un Ziemeļindijā. Aug platlapju, platlapju-paegļu mežos, pļavās, minerālaugsnēs. Kalcifils augs. Apdraudēta, aizsargājam suga, arī Latvijā ierakstīta Sarkanajā grāmatā kā 2. Kategorijas aizsargājamais augs. Sugai daudz varietāšu.

Aungalvas dzegužkurpīte /Cypripedium arietinum/- augi 20-30 cm augsti, stublāji tievi un vāji, parasti sagāžas. Veidojas 3-4 elipsveidīgas lapas, kas izkārtotas pamīšus. Ziedi nelieli, pa vienam dzinuma galos, zaļganīgi brūni. Lūpa (kurpīte) sarkanā vai baltā krāsā, pārklāta ar purpursarkanu dzīslojumu. No savdabīgās zieda formas radies sugas nosaukums. Zied vasaras beigās. Dabā sastopama vēsos, mitros Ziemeļamerikas mežos.

Kalifornijas dzegužkurpīte /Cypripedium californicum/- stublājs ar ziedkātu 30- 80 cm augsts, stingrs, ar 3-4 lapām. Lapas ovālas, nosmaiļotas, ziedkopas ķekarveida, katrā no 2-12 ziediem. Apziedņa lapas zaļgandzeltenas. Lūpa (kurpīte) balta vai rosīga ar brūniem plankumiem. Sastopama mitros mežos vai atklātos mitros Amerikas rietumu mērenajos apgabalos.

Sniegbaltā dzegužkurpīte /Cypripedium candidum/- augi 15- 30 cm augsti. Saknenis īss, 3-4 lancetiskas lapas. Ziedi nelieli, pa vienam stublāja galos. Apziedņa lapas bāli zaļganīgas. Lūpa (kurpīte) balta, iekšpusē ar purpura svītrojumu. Zied pavasara beigās, vasaras sākumā. Dabā aug mitrās pļavās Amerikas austrumu mērenajos apgabalos.

Pušķveida dzegužkurpīte /Cypripedium fasciculatum/- augi 10-40 cm augsti, stublājs klāts ar vilnai līdzīgām pūkām. Divas lapas, izkārtotas pretēji, plati ovālas. Ziedkopa ar 1-4 ziediem. Apziedņa lapas bālas ar brūnām svītrām. Lūpa (kurpīte) zaļganīgi dzeltena ar vieglu rūsganu dzīslojumu. Sastopama Amerikas rietumos, mitros kalnu mežos.

Plankumainā dzegužkurpīte /Cypripedium guttatum/- augi 10 -30 cm augsti, saknenis garš, tievs, ložņājošs. Stublājs apspalvots. Lapas ovāli eliptiskas. Ziedi pa vienam, lieli. Vidējā apziedņa lapa no ārpuses krēmbalta, iekšpusē balta ar violeti rozīgu marmorējumu. Malējās apziedņa lapas zaļganīgas. Lūpa (kurpīte) violeti rozā ar plankumiem. Ziedi smaržīgi, zied vasaras sākumā. Dabā aug Eiropā (ļoti reti, gandrīz iznīcināta), Sibīrijā, Tālajos Austrumos, Sahalīnā, Mongolijā, Rietumķīnā un Korejā. Dārzā viegli audzējama suga.

Lielziedu dzegužkurpīte (Cypripedium maerantuhum/- augi 20-45 cm augsti, saknenis horizontāls, īss, resns, ar rupjām saknēm. Stublājs ar 3-4 pamīšus izkārtotām, plati eliptiskām lapām. Ziedi pa vienam kātu galos. Apziedņa lapas aveņkrāsā. Lūpa (kurpīte) liela, krokoti gofrēta, aveņrozā. Zied vasaras vidū, smaržīga. Savvaļā aug lapu koku un jauktajos mežos, izcirtumos Sibīrijā, Tālajos Austrumos, Mongolijā.

Kalnu dzegužkurpīte /Cypripedium montanum (sinonīms Cypripedium occidentalis)/- augi 30-70 cm augsti. Stublājs aplapots, plati lancetveidīgas olveida lapas. Ziedi pa 1-3 stublāju galos. Apziedņa lapas rūsganā purpura krāsā ar tumšāku svītrojumu. Lūpa (kurpīte) balta ar viegli rozīgu svītrojumu. Ziedi smaržīgi. Dabā aug mitros, retos mežos Ziemeļamerikas mērenajā joslā.

Sīkziedu dzegužkurpīte /Cypripedium parviflorum/- augi 30-75 cm augsti, stublājs ar 3-4 ovāli eliptiskām lapām. Ziedi stublāju galos pa 1-2. Apziedņa lapas zaļgandzeltenas ar purpura svītrojumu, malējās spirālveida sagrieztas. Lūpa (kurpīte) zeltaini dzeltena ar purpura svītrojumu. Zied vasaras sākumā. Ir vairākas formas, kas atšķiras pēc ziedu lieluma. Dabā aug mitros mežos un kŗumājos Ziemeļamerikas mērenajā joslā, kalnos līdz 1200 m augstumam.

Karaliskā dzegužkurpīte /Cypripedium reginae (sinonīms Cypripedium spectable)/- augi 30-75 cm augsti, saknenis ļoti īss. Stublājs ar vilnainu apspalvojumu, stingrs un apspalvots līdz augšai. Lapas 3-5, ovālas. Ziedi pa vienam, retāk pa 2-3, lieli. Apziedņa lapas bāli rosīgas. Lūpa (kurpīte) balta ar izplūdušām rozā joslām. Zied vasaras vidū vai beigās. Savvaļā aug mitros mežos vai mitrājos mērenā joslā Ziemeļamerikas austrumos.

Tibetas dzegužkurpīte /Cypripedium tibeticum/- suga līdzīga Cypripedium macranthum, tikai ziedi košāk sarkanā krāsā. Dabā aug Ķīnā, kalnu mežos no 3000 līdz 4400 m augstumam.

Dārzos audzē arī grūtāk audzējamas, dabā reti sastopamas sugas: Cypripedium sichuanense, Cypripedium fargesii, Cypripediumkentuckiens, Cypripedium formosanum.

Lietainā laikā ziedus var bojāt puves. Slimības profilaksei augus apsmidzina ar Ronilāna šķidrumu (1 ēdamkaroti pulvera uz 10 l ūdens).

Ziedus mēdz bojāt kailgliemeži. Mitrā laikā tos nolasa vai ap augiem izbārsta pretgliemežu granulas.

Vieta audzēšanai.

Dzegužkurpīšu stādīšanai īpaši gatavo augšanas vietu. Katram augam izrok bedrīti 30x30 cm un līdz 30 dziļu. Bedrītes apakšā ieklāj bērzu zariņu kārtu 5 cm biezumā. Bērzu zaru trūdi ļoti patīk sēņotnei Rhizoctonia, ar ko dzegužkurpītes saknes dzīvo simbiozē, un vienlaikus tie kalpo kā drenāža. Šādi sagatavotā bedrē pilda substrātu, kurā stāda stādus. Substrātu sagatavo no 1 daļas mālainas velēnu zemes, 1 daļas satrūdējušu lapu komposta (vēlams no Carpinus lutulus- kritušām skābarža lapām), 1 daļas smalki izsijātas kūdras un 1 daļas rupjas, skalotas upes grants. Substrātam mazliet pievieno kapātu sfagnu sūnu, lai tas būtu irdenāks.

Sugām- Cypripedium calceolus, Cypripedium parviflorum, Cypripedium pubescens, Cypripedium montanum, kas ir kalcifili augi, neder skāba augsne. Sagatavotajam substrātam pievieno pāris sauju dolomīta miltu.

Dārzā dzugužkurpītes stāda pusēnā, no vējiem aizsargātā vietā. Augiem patīk, ja pavasarī augsni pārklāj ar lapu trūdzemi un priežu mizas (frakcija zirņa lielumā) mulču. Sausā laikā laista. Ne ziemā, ne vasarā nedrīkst pieļaut, ka uz augiem krājas ūdens.

Pavairošana.

Vislabāk pavairot ar sakneņu dalīšanu rudenī, kad atmirst auga virszemes daļas. Var pavairot arī ar sēklām, taču tas ir grūti un izdosies tikai tad, ja dārzā jau augs dzegužkurpītes. Augsni visu laiku uztur mitru, augsni ap mātesaugiem regulāri mulčē un tur tīru no nezālēm. Ap mātesaugiem izsētās sēklas var sadīgt, ja būs nonākušas saskarē ar sēņotni. Virs zemes dīgsti var parādīties 2. -3. Gadā, to būs nedaudz. No sēklām audzēti augi uzzied15. -17. Gadā, īpaši labvēlīgos apstākļos ātrāk.

 Raksta autors- Ilmārs Graudiņš, Grobiņas privātais botāniskais dārzs






 
Autorizācija
 

E-pasts:  
Parole:  
 

Reģistrēties
Aizmirsu paroli
 
 
Kalendārs
 
 
 Augu ziedēšanas kalendārs
 Augu ziedu un augļu tabula
 Augļu un ogu kalendārs
 
 
 
Informācija
 

Ērtākai stadisim.lv izmantošanai aicinām izmantot Firefox vai Google Chrome

 
Reklāma











 

  
Autortiesības: stadisim.lv 2010 - 2024.
0.119518 - 10688