Zemie skaistuļi- bārdainie īrisi

Zemajiem bārdainiem īrisiem ir tik daudz labu īpašību, ka šīs puķes var ieteikt audzēšanai katrā dārzā. Ar savu pāris sprīžu garo augumu, skaisto lapojumu, spēju veidot vienlaidus krāsu laukumus vai spilgtas grupas šie izturīgie un sevišķu kopšanu neprasošie mazuļi būs lieliski gan rindās gar celiņiem, gan ziemciešu dobju apmalēs, gan priekšplānā uz zemo skujeņu fona un grupiņās zālienā. Tie ir kā radīti akmens dārziem. Miniatūrās šķirnes var audzēt podiņos vai kastēs uz balkona. Lodžijās. Tā kā īrisi ir visai sausumizturīgi, tie pacietīs, ja kādreiz būsi par tiem piemirsis.

Nu jau daudzos dārzos maijā fantastiski skaistie pundurīši sacenšas ar narcisēm un tulpēm. Audzēšanas pamatprasības visiem bārdainajiem īrisiem ir līdzīgas, tomēr augstie īrisi prasa vairāk uzmanības, bet vidējie un it sevišķi zemie ir mūsu apstākļiem piemērotāki, labāk pārziemo, faktiski neslimo. Turklāt zemajiem īrisiem atšķirībā no augstajiem, ziedi neizgāžas.

Dažādos rakstos un katalogos zemie bārdainie īrisi tiek saukti gan par pundurīšiem, gan liliputiem. Daži tos jauc ar sīpolīrisiem, citi gatavi pieskaitīt šai grupai jebkuru nezināmas izcelsmes aizvēsturisku īrisu no vecmāmiņas dārza, ja vien tas ir pamaza auguma. Zemie bārdainie īrisi ir ļoti jauni. Starptautiskā reģistrā pirmo reizi tie parādījās 1959. Gadā. Kaut arī vairākas zema un ļoti zema auguma īrisu sugas bija pazīstamas jau sen un dažas no tām tika ieviestas arī dārzos, selekcijas darbs īstus apgriezienus uzņēma tikai 20. Gadsimta piecdesmito gadu sākumā. Lielākie nopelni mūsdienīgu zemo bārdaino īrisu selekcijā pieder amerikāņu selekcionāriem Kukam un Duglasam, kuri guva lieliskus panākumus, zemo īrisu sugu krustojumos iekļaujot Iris pumila kā tēva augu.

Neilgā laikā zemie bārdainie īrisi savā daudzveidībā, krāsu gammā un ziedu formās panāca modernos augstos bārdainos īrisus, kuru izveide bija prasījusi 150- 200 gadu. Kuka un Duglasa vārdā nosaukts augstākais apbalvojums SDB īrisiem- Cook’ Douglas Medal, kuru saņem tikai viena šķirne gadā.

Īrisi ir izteikti audzelīgi, izturīgi un piemēroti Latvijas klimatam. Ja pēc nelabvēlīgas ziemas augsto bārdaino īrisu stādījumi izskatās ne visai labi, mazulīši- pat jaunākās, tikko no ārzemēm saņemtās šķirnes- vienmēr pārziemojuši nevainojami. Īrisi vairojas strauji. Dažām iepriekšējā rudenī stādītām šķirnēm, pavasarī var būs jau desmit sāndzinumu. Tie visi nākamajā gadā veido ziednešus. Zemie bārdainie īrisi ziedēšanas sezonu jau atklāj maija vidū vai agrāk un pagarina to par kādām trim nedēļām.

Zemajiem bārdainajiem īrisiem sastopamas tādas krāsu kombinācijas, kādas augstajiem ir  ļoti retas vai pat nav vispār. Sevišķi interesantas ir bārdiņu krāsas kombinācijas ar ziedu pamatkrāsu, piemēram, dzeltens zieds ar tumši zilu bārdiņu vai melns ar koši sarkanu. Nav retums arī supertumšu krāsu zieds ar baltu vai gaišu bārdiņu. Pēc šķirnes „Chanted” arvien plašāk parādās sārtie un rozā ziedi ar zilu vai ceriņkrāsas bārdiņu.

Tikai zemajiem īrisiem raksturīgi tumšāku krāsu plankumi uz apakšējām ziedlapām, parasti ar citas krāsas apmalīti- ģenētisks mantojums no I.pumila. Pēdējos gados ļoti progresējis plicata tips- gaišas pamatkrāsas ziedlapu apņem šaurāka vai platāka tumšāka apmale, visos krāsu toņos, ziedos parādās jau izteikti zaļie toņi.

Zemie bārdainie īrisi lieliski augs un ziedēs saulainā vietā irdenā un ūdenscaurlaidīgā augsnē ar neitrālu vai pat vāji sārmainu reakciju. Stādījumam neļauj pārāk sabiezināties. Straujās vairošanās dēļ pārāk tuvu stādīti īrisi jau otrajā gadā var nomākt cits citu.

Vērtīgi padomi:

·         Stāda saulainā vietā, irdenā, ūdenscaurlaidīgā augsnē

·         Bārdainajiem īrisiem netīk lieks mitrums, pat īslaicīga applūšana sniega kušanas laikā tiem var būt nāvējoša, tāpēc labāk stādīt paaugstinātā vai slīpā vietā. Laista mēreni. Palaistīt der jaunos stādus to apsakņošanas periodā.

·         Piemērota augsne ar neitrālu vai sārmainu reakciju. Īrisi patērē augsnē esošo kalciju, tāpēc augsni pirms stādīšanas ieteicams kaļķot un lietot mēslojumu, kas to nepaskābina. Pelni nelielās devās īrisiem patīk.

·         Nedrīkst mērot pārmērīgi. Pēc ziedēšanas nekādā gadījumā nedot mēslojumu ar augstu slāpekļa saturu, jo tad var rasties problēmas ar īrisu pārziemošanu, būs lielas zaļās masas pieaugums un vāja ziedēšana nākamajā gadā.

·         Pārstāda, kad cers sakuplojis, sāk veidot tukšu vidu, pavājinās ziedēšana. Parasti īrisi var augt vienā vietā 3-4 gadus, bet tas atkarīgs arī no to vairošanās.

·         Labākais pārstādīšanas laiks ir jūlijā, jo tad īrisu stādi ir labi nobrieduši un līdz salam pagūst kārtīgi iesakņoties. Īrisus var pārstādīt pat to ziedēšanas laikā, jo tad jaunās saknītes, kuras tikai sāk veidoties, tiek mazāk traumētas.

·         Stāda sekli, lai sakneņa virspuse būtu redzama. Pārmērīgi karstās un sausās vasarās to var nedaudz apraust ar augsni, kamēr augi apsakņojas.

·         Lai zemie bārdainie īrisi labi pārziemotu, ziemā tos ieteicams piesegt, sevišķi jaunos stādījumus un jaunās, vietējiem apstākļiem ne visai piemērotās šķirnes. Nedrīkst apbērt ar kūdru!! Nelietot materiālus, kas uzsūc un ilgi saglabā mitrumu vai ļoti sablīvējas. Rudenī sakneņus var apraust ar augsni, apbērt ar smiltīm, piesegt ar egļu zariem. Īrisiem mazāk kaitē sals, vairāk atkušņu un kailsalu maiņa, it sevišķi pavasarī.

·         Vasarā apskata īrisu stādījumus, arī pēc ziedēšanas, lai laikus pamanītu bakteriālo puvi, kas izraisa īrisu sakneņu pārvēršanos smirdīgā masā. Sevišķi postoša tā var būt siltās un mitrās vasarās sabiezinātos stādījumos. Bojātās vietās tūliņ izgriež līdz veseliem audiem.

·         Lai stādījumi vasaras otrajā pusē nezaudētu dekorativitāti, vēlams tos nomiglot pret lapu plankumainību ar kādu fungicīdu.