Āzijas Gundegas

Latvijā sastopamas 15 gundegu sugas, gandrīz visas gundegas ir indīgas. Ja dārzos un tīrumos ieviešas ložņu un citas gundegas, tās grūti likvidēt. Agrāk tās izmantotas tautas medicīnā- pret kašķi un ādas iekaisumiem, asins apturēšanai un sāpju remdēšanai.

Gundegas labāk aug mitrās augsnēs- purvainās vietās, grāvjos, krastmalās un pat seklos ūdeņos. Saprotams, kāpēc gundegu zinātniskajam nosaukumam Ranunculus savulaik izvēlētais latīņu vārds ar nozīmi- vardulēns. Botānikā šo mitrummīļu vārdā nosaukta viena no apjomīgākajām augu nodaļām- gundegu dzimta. Kā daudzgadīgi un retumis ar viengadīgi lakstaugi gundegas izplatītas visā pasaulē- no mūžam siltajiem tropiem līdz pat skarbajiem augstkalnu apgabaliem. No šā milzīgā sugu klāsta Āzijas gundegas (Ranunculus asiaticus) ir gandrīz vai vienīgās, ko plaši izmanto kā dekoratīvus augus. Daudz mazāku ievērību izpelnījusies kodīgo gundegu šķirne „Multiplex” ar nelieliem, pildītiem, spilgti dzelteniem ziediem un pie mums gaužām reti audzēto kurpīšu gundegu šķirne „Flore Pleno” ar baltiem, pildītiem ziediņiem.

Sākumā, kamēr apguva audzēšanas paņēmienus, neparastās austrumnieces labāk padevās dienvidu zemēs- Francijā un Itālijā. Ar laiku tās sāka audzēt arī aukstākā klimatā, un 17. gadsimta vidū Āzijas gundegas pazina jau visā Rietumeiropā. Holandē gundegas nekļuva tik populāras kā tulpes, jo tulpju sīpoli atšķirībā no gundegām šejienes ziemās izdzīvoja bez problēmām. Laika gaitā Āzijas gundegu audzēšanai un uzlabošanai pievērsās aizvien vairāk puķkopju. Dažādos apgabalos pamazām tika atlasītas nedaudz atšķirīgas gundegu formas- persiešu, turku, holandiešu, skotu, franču. Drīz vien sāka parādīties aizvien jaunas šo dažādo formu šķirnes. 18. gs šķirņu skaits jau sniedzās simtos, gundegu audzēšana dārzos bija kļuvusi tik izplatīta un parasta, ka tās sāka apnikt un kādu laiku pat nebija modē.

Kā audzēt?

Āzijas gundegu audzēšanas paņēmienus nosaka to izcelsme. Līdzīgi anemonēm tās nāk no apgabaliem, kur ziemās augsne faktiski nesasalst, pavasarī, ziedēšanas laikā, ir vēss un mitrs, bet sausajās, karstajās vasarās tām ir miera periods. Pie mums gundegas nepārziemo, tāpēc, lai panāktu garāku ziedēšanas laiku, dārzā tās jāiestāda iespējami agrāk. Vasaras sākumā līdzko iestājies karsts laiks, gundegas beidz ziedēt, un nodzeltējušie laksti liecina, ka veģetācija ir beigusies.

Āzijas gundegām tāpat kā dālijām saknes veido putnu nagiem līdzīgus gumus, kuros tiek uzkrātas barības vielas augšanai nākamajā sezonā. No katra pieauguša vecā guma pēc ziedēšanas veidojas 2-4 jauni. Tos atdalot, gundegas var viegli pavairot. Gumus izrok, kad laksti gandrīz jau nokaltuši. Atšķirībā no dālijām gundegu gumus nepieciešams izžāvēt. Sausus tos var uzglabāt pat vairākus gadus. Tirdzniecībā piedāvātie gumi ne vienmēr ir labas kvalitātes. Pirmkārt, tie var būt pārāk ilgi glabāti un zaudējuši dzīvotspēju, otrkārt, var izrādīties, ka iepriekš nav veikta pienācīga atlase un kāda daļa ziedu nebūs  pildīti, treškārt, tajos var būt paslēpusies vīrusu infekcija. No gumiem audzētas gundegas zied pēc 2-3 mēnešiem, sētās- pēc 4-6 mēnešiem, turklāt pirmajā gadā būs viens neliels zieds.

Gundegām tāpat kā anemonēm sēklas dīgst zemākā temperatūrā nekā citām puķēm (dabiskos apstākļos tas jau ir rudenī). Optimālā temperatūra ir 10-15 grādi pēc celsija, dīgšana ilgst apmēram 15 -20 dienas. Šā iemesla dēļ gundegas sēj ļoti agri- janvārī, februārī. Pirmo īsto lapiņu fāzē piķē. Lauka apstākļiem pieradinātus dēstus izstāda, līdzko var ierīkot dobes. Norūdīti augi salnās vairs necieš.

Nav ieteicams augu no auga stādīt tuvāk par 15- 20 cm. Šādā attālumā 3-4 cm dziļumā stāda arī gumus. Pirms stādīšanas tie jāuzbriedina siltā ūdenī (apmēram 24 stundas), vēlams arī kodināt pret sakņu puvēm. Arī no gumiem podiņos var laikus pieaudzēt jau krietni lielus stādus. Dārzā gundegām patiks aizvējš, saulaina vai viegli noēnota vieta un jebkura auglīga augsne. Gundegas mazāk slimos, ja augsne būs ar labu caurlaidību, tāpēc smagākās augsnēs jāiestrādā trūdvielas un rupja grants, kā arī jāierīko augstas dobes. Piemērotos apstākļos Āzijas gundegas slimo reti. Sabiezinātos stādījumos un lietainā laikā ziedus, lapas un pat kātu pamatnes var bojāt pelēkā puve. Tomēr visbīstamākās ir vīrusslimības, kas izplatās gan gundegu dzimtas, gan citiem dārza augiem. Tās pārnēsā laputis un tripši, bet tālāk augi tiek inficēti, griežot ziedus. Slimie gumi nākamajā sezonā ir jauns infekcijas avots, tāpēc aizdomīgie augi būtu nekavējoties jāiznīcina.

Šķirnes

Kopš 20.gs sākuma:  apgrozībā ir vairs tikai četru tipu gundegas. Persiešu- ar vienkāršiem vai puspildītiem ziediem 30-40 cm garos, diezgan nenoturīgos kātos. Līdzīgi kā savvaļas gundegām ziediem ir vislielākā nokrāsu dažādība, tomēr tās nav izturīgas sliktos laika apstākļos. Franču- 25-30 cm augstas, bagātīgi ziedošas, ar lieliem, pildītiem vai puspildītiem ziediem, ziedu forma diezgan atvērta, izplaukušiem ziediem atsedzas kontrastējošie tumšie vidiņi. Peoniju- ar raksturīgas formas lieliem pildītiem un puspildītiem ziediem. Tās zied nedaudz agrāk kā pārējās, bet nav tik ražīgas. Turbānu (čalmveida)- izturīgi augi ar spēcīgu augumu, ziedi kompakti, lodveida, gan pildīti, gan puspildīti, noderīgas audzēšanai dārzā un uzziedināšanai.

Gundegas izmanto arī kā pavasarī uzziedināmas podu puķes, stāda konteineros un balkonu vai logu kastēs. Šim nolūkam izveidoti zema auguma kompakti hibrīdi, piemēram, vācu 20- 25 cm augstais „Bloomingdale Mischung”.

(Puķkopis Mārtiņš Maltenieks, Dārza Psaule 6/2004)