Sākums
   
Katalogs
   
Pakalpojumi
   
Galerija
   
Uzņēmumi
   
Pasūtīt
   
Kontakti
 
90
 
Meklē augu grupas, augu veidus, augus, uzņēmumus, uzņēmumu darbības veidus!


 
Pasākumi
 

17.09.2022
Salaspils - Vitamīnu diena
 
Pievieno savu pasākumu!
 
Raksti
 

Augļu koki
AUGĻU KOKU APGRIEŠANA...
 
Sīpolpuķes
Liliju stādīšana....
 
Rozes
Rožu mēslojums OSMOCOTE-kā tas darbojas?...
 
Telpu augi
LU Botaniskajā dāŗzā zied acālijas....
 
 
Iesakam
 
1
 Roze Floribundroze SPATH"S JUBILEUM
2
  ‘MOONRAKER’
3
 SEGLIŅŠ FORČŪNA AUGSTSTUMBRA "SUNSPOT"
4
 Extravagant
5
 Roze Parka LELDE
6
 Roze Parka F.J.GROOTENDORST
7
 Roze Tējhibrīdroze MAINZER FASTNACHT
8
 Īriss augstais bārdainais Glady’s My Love
9
 Hortenzija skarainā " Diamant Rouge"
10
 Vīnogas Skaiste
 
Statistika
 

 Stādi: 6339
 Stādu veidi: 4072
 Stādu vienības: 328053
 Uzņēmumi: 27
 

     
 

Visi (112)  Augļu koki (5)  Augsnes uzlabošana (4)  Ciemos dārzā.... (1)  Dārza darbu kalendārs (3)  Dārzeņi (8)  Dažādi (16)  Lapu koki un krūmi (10)  Ogulāji (8)  Receptes (1)  Rozes (4)  Sēklas (1)  Sīpolpuķes (7)  Skuju koki (1)  Telpu augi (1)  Vīnogas (1)  Zāliens (1)  Ziedi (12)  Ziemcietes (16)  
 
Raksti > Raksta apraksts
Pievienoja: LU BotaniskajÄ - 13.01.2012

Zelta Jāņogas (Ribes aureum)


Zelta jāņogas (Ribes aureum) dzimtene ir Ziemeļamerika, kur tā aug galvenokārt klanu rajonos. Latvijā to audzē kā dekoratīvu krūmu apstādījumos, dzīvžogos, izmanto kā potcelmu ērkšķogu, jāņogu un upeņu vainagkociņu veidošanā. Ogu ražai zelta jāņogas audzē visai maz.

Zelta jāņogas ir liela auguma krūmi, var izaugt 2.5 un 3 m augsti, tāpēc jāstāda retāk kā citi krūmogulāji. Tās veido sakņu atvases un līdzīgi kā upenes un jāņogas- arī kakleņu dzinumus. Dzinumi ir drukni, taisni, ilgmūžīgi. Galvenā raža veidojas uz trīs līdz piecus gadus veciem sīkajiem atzarojumiem. Sakņu sistēma augsnē iz izvietota ļoti dziļi- līdz pat diviem metriem, tāpēc augi var saņemt mitrumu no augsnes dziļākajiem slāņiem un ir sausumizturīgi. Lapām ir gluda virsma un ieapaļa, nierēm līdzīga forma, tās atgādina ērkšķogu lapas. Rudenī lapas iekrāsojas dzeltenīgā vai sarkanīgā krāsā un ir ļoti dekoratīvas. Veģetācijas turpinās līdz vēlam rudenim, ziemas sākumā lapas bieži vien vēl nav nobirušas.

Ziedi un ogas

Ziedķekari ir 3-7 cm gari ar 5-15 ziediem. Ziedi spilgti dzelteni, dekoratīvi, smaržīgi. Zelta jāņogas zied un ražo vēlāk nekā citi krūmogulāji un lielākoties ir pašneauglīgas. Ogas parasti ir lodveida vai ovālas formas melnā, brūnganā, sarkanīgā vai oranži dzeltenā krāsā, ar garu, tievu kausiņu ogas galā, ķekaros ienākas nevienmērīgi. Mīkstums blīvs, gaļīgs. Lielākajai daļai šķirņu ogu atrāvums no kātiņa ir slapjš, kas apgrūtina to novākšanu un transportēšanu.

Vieta un stādīšana

Zelta jāņogām piemērota saulaina vieta, bet tās pacieš arī daļēju noēnojumu. Labi aug arī smilšainās, ar organiskām vielām nabadzīgās augsnēs. Augsne pirms stādīšanas dziļi jāuzirdina un jāsamēslo. Parasti rudenī vai arī iespējami agri pavasarī. Lai veidotos labs krūms, augus stāda 6-8 cm dziļāk, nekā tas audzis iepriekš. Stādīšanas attālumu izvēlas atkarībā no audzēšanas mērķa. Ja tie paredzēti kā dekoratīvi augi vai ogu ieguvei, starp augiem atstāj lielākus attālumus 2-3 m, dzīvžogam krūmus stāda daudz blīvāk.

Krūma veidošana

Veidojot krūmu, katru gadu atstāj trīs labāk attīstītos jaunos dzinumus, pārējos izgriež. Kopumā krūmu izveido 6-7 gados. Pēc sešiem ražošanas gadiem, ja krūms jau izskatās novecojis un ražība samazinās, var veikt atjaunojošu apgriešanu. Tad visu krūmu nogriež līdz augsnes virsmai un atkal veido no jauna, no jaunajiem dzinumiem. Zelta jāņogas sāk ražot trešajā audzēšanas gadā, vidējais stādījuma mūžs ir 15 gadi. Labos apstākļos krūms var augt pat 30 gadus un ilgāk. Ogu veidošanās laikā vēlams nedaudz piepacelt apakšējos zarus, lai raža tos neliektu līdz zemei.

Pavairo līdzīgi kā citas jāņogas- ar sēklām, noliektņiem, sakņu dzinumiem, koksnainiem spraudeņiem vai dalot krūmu. Ar sēklām pavairo savvaļas formas, bet šķirnes pavairo veģetatīvi. Sēklas sēj vākšanas gada rudenī vai pavasarī, iepriekš trīs mēnešus stratificējot.

Zelta jāņogas ir vērtīgs vitamīnu avots. C vitamīns tajās ir mazāk nekā upenēs, bet vairāk nekā sarkanajās jāņogās un ērkšķogās. Arī cukuru ir vairāk nekā citās jāņogās. Zelta jāņogās ir daudz fosfora, kālija, nātrija, magnija un kalcija.

Zelta jāņogu specifiskā garša ne visiem patīk, taču no tām var pagatavot garšīgu ievārījumu, džemu, sulu. Kompotu, želeju, uzlēmumus un vīnu. Ogas var arī saldēt un žāvēt.

Tautas dziedniecībā zelta jāņogas iesaka lietot hipovitaminozes, cingas, sirds asinsvadu slimību gadījumos. Sulu ieteicams lietot kuņģa slimniekiem.

Ieteicamās šķirnes

Tā kā zelta jāņogas lielākoties ir pašneauglīgas, dārzā jāstāda vairākas šķirnes. Dārzos visbiežāk sastopamas zelta jāņogu savvaļas formas, taču aug arī Uzbekistānā un Krievijā izveidotās šķirnes. Arī Latvijā izveidota viena zelta jāņogu šķirne- „Laila”.

No Latvijā pārbaudītām šķirnēm ogu ieguvei ieteicams audzēt šķirnes- Laila, Kišmišnaja un Uzbekistanskaja Krupnoplodnaja, kā dekoratīvus krūmus- Solniško, Trjohgramovaja un Plotnomjasaja. Garšīgākās ogas ir šķirnēm- Kišmišnaja, Dustlik un Venera.

Šķirne „Dustlik”- izveidota Uzbekistānā, plaši tiek audzēta Krievijā. Ienākas agri. Krūms spēčigs, kompakts, lapas lielas. Ogas lielas, 1.8- 6.0 g, ieapaļas, nedaudz saplacinātas, melnas, miziņa vidēji bieza. Mīkstums brūngans, sulīgs. Šķirne ražīga, ziemcietīga, izturīga pret kaitēkļiem un slimībām, pacieš sausumu.

Šķirne „Kišmišnaja”- krūms stipri sabiezināts. Ogas melnas, olveida, ķekarā pa 4-6, vidējais ogu svars 1.5 g, garšīgas. Ogas ilgi saglabājas krūmā. Ražo gandrīz katru gadu un bagātīgi.

Šķirne „Laila”- izveidota Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Krūms plats, spēcīgi augošs, vidēji biezs. Ziedi spilgti dzelteni, lieli, smaržīgi. Ķekari nokareni, ar 2-4 ogām. Ogas melnas, spīdīgas, elipses veida, lielas, izlīdzinātas. Mīkstums oranždzeltens, saldskābs, aromātisks. Spēj veidot bezsēklu ogas bez svešapputes. Ražība 7-11 kg no krūma. Ziemcietīga, labi pavairojas ar koksnainajiem spraudeņiem.

Šķirne „Plotnomjasaja”- izveidota Uzbekistānā. Krūmi augsti, vidēji skraji. Sāk ražot trešajā, ceturtajā gadā. Ienākas vidēji agri.. Ogas tumši violetas, ieapaļas, vidējā ogu masa 1.7- 4.0 g. Mīkstums blīvs, zaļganā krāsā. Ķekarā 5-7 ogas. Šķirne daļēji pašauglīga. Pieticīga augšanas apstākļu ziņā. Diezgan ziemcietīga un salcietīga. Labi pacieš sausumu. Izturīga pret slimībām, laputīm, jāņogu stiklspārni un pumpuru ērci. Augs dekoratīvs, veģetācijas beigās intensīvi krāsojas lapas.

Šķirne „Solniško”- izveidota Uzbekistānā. Ienākas agri. Krūms spēcīgs, kompakts. Zied ļoti bagātīgi un ilgi, ziedi lieli. Latvijas apstākļos mazražīga. Ogas vidēji lielas 1- 1.5 g, dzintardzeltenas, apaļas. Miziņa vidēji bieza. Mīkstums dzeltens, sulīgs. Augs dekoratīvs. Ziemcietība apmierinoša. Izturīga pret kaitēkļiem un slimībām.

Šķirne „Uzbekistanskaja Krupnoplodnaja”- izveidota Uzbekistānā. Ienākas vidēji agri. Krūmi augsti, paskraji. Vecie skeletzari dažkārt izliecas. Ogas melnas ar brūnganu nokrāsu, ieapaļas, nedaudz saplacinātas, ļoti lielas 2.1- 7 g, ar patīkamu aromātu, skābi saldu garšu, neizlīdzinātas pēc lieluma. Mīkstums dzeltens, sulīgs. Izstiepts ražošanas periods- jūlijs- septembris. Iespējamā raža 10- 12 kg no krūma. Šķirne izturīga pret jāņogu stiklspārni un pumpuru ērci, var slimot ar sakņu slimībām. Pašneauglīga, tāpēc vajag apputeksnētāju. Vidēja ziemcietība, sausumizturīga.

Šķirne „Venera”- izveidota Baškīrijā. Plaši tiek audzēta Krievijā. Ienākas agri, krūms spēcīgs, nedaudz paskrajš. Dzinumi taisni, vidēji drukni. Ogas lielas 1.5- 3.2 g, ovālas formas, melnas, spīdīgas, ar plānu miziņu, garšīgas. Ķekari vidēji gari 3-4 cm, 6-7 ogas. Vidēji ziemcietīga. Ziedi var ciest pavasara salnās, sausumizturīga. Izturīga pret kaitēkļiem un slimībām.

(Valda Laugale, Pūres DIS, Dārza Pasaule 6/2004)






 
Autorizācija
 

E-pasts:  
Parole:  
 

Reģistrēties
Aizmirsu paroli
 
 
Kalendārs
 
 
 Augu ziedēšanas kalendārs
 Augu ziedu un augļu tabula
 Augļu un ogu kalendārs
 
 
 
Informācija
 

Ērtākai stadisim.lv izmantošanai aicinām izmantot Firefox vai Google Chrome

 
Reklāma











 

  
Autortiesības: stadisim.lv 2010 - 2022.
0.212529 - 19396